RĪGA, 6. septembris – Sputnik. Saeima šodien pirmajā lasījumā atbalstīja Darba likuma grozījumus, kuri aizliedz darba devējam pieprasīt no darbiniekiem svešvalodas prasības, ja tās izmantošana neietilpst viņu darba pienākumos, vēsta LSM.lv.
Par grozījumiem nobalsoja 55 deputāti, pret – 20 deputāti, astoņi parlamentārieši balsojumā nepiedalījās, deputāts Anrijs Matīss atturējās.
Saskaņā ar Nacionālā bloka iesniegto likumprojektu, darba devējam, ja tā ir valsts vai pašvaldības iestāde vai uzņēmums, tiek aizliegts pieprasīt valodas zināšanas, kura nav ES oficiālā valoda. Tai pat laikā valdība var ieviest izņēmumus. Partija piedāvā, tostarp, papildināt Darba likumu ar normu, saskaņā ar kuru darbinieks, veicot darba pienākumus, sarunā ar Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem un personām, kurām ir uzturēšanās atļauja Latvijā, ir tiesīgs izmantot tikai valsts valodu.
Nacionālais bloks uzsver, ka grozījumu mērķis ir "novērst latviešu lingvistisko diskrimināciju darbā, kā arī veicināt latviešu palikšanu Latvijā un repatriāciju". Tas ir viens no partijas priekšvēlēšanu kampaņas punktiem: tās reklāmas ierakstos regulāri parādās jaunieši, kuri neesot spējuši atrast darbu Latvijā, jo visi darba devēji pieprasot krievu valodas zināšanas.
Mūsu izstrādātie grozījumi Darba likumā pasargātu latviešu jauniešus no diskriminācijas darba tirgū. Turklāt tie pret nepamatotām klientu pretenzijām aizsargātu arī darba devēju!
— Nacionālā apvienība (@VL_TBLNNK) 4 сентября 2018 г.
6. septembrī 1. lasījumā par šiem grozījumiem balsos Saeima.
Nebūsim vienaldzīgi pret savu nākotni! pic.twitter.com/f8yNSdVoXY
Iepriekš Saeimas Sociālo lietu un nodarbinātības komisija noraidīja šo piedāvājumu. Valdības sociālie partneri arī neatbalsta šos grozījumus. Latvijas Darba devēju konfederācija nosauca šos grozījumus par tīri politisku iniciatīvu, savukārt atsevišķus to nolikumus – par absurdiem.
Konfederācijā paziņoja, ka biznesmeņi arī bez jebkādiem likuma grozījumiem jau tagad uzstāj tikai uz to darbinieku valodu prasmēm, kuras nepieciešamas darbā, jo jebkuras papildus valodas zināšanas – tā ir papildu prasme, augstāka kvalifikācija, un par to ir jāmaksā vairāk.
