RĪGA, 12. marts — Sputnik. Nīderlandes valdība anulēja Turcijas ārlietu ministra Mevluta Čavušoglu lidmašīnas nosēšanās atļauju – politiķis bija iecerējis uzrunāt turku kopienu valstī jautājumā par Turcijas konstitucionālo reformu.
Nīderlandes valdības paziņojumā, ko citē RIA Novosti, atzīmēts, ka minētā lēmuma pamatā ir "sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējums" Turcijas ministra vizītes Roterdamā rezultātā.
Dokumentā norādīts, ka Nīderlandes valdība līdz ar Turciju centusies atrast "pieņemamu risinājumu", taču "pirms pārrunu noslēguma Turcijas valdība publiski piedraudējusi ar sankcijām".
"Līdz ar to saprātīga lēmuma meklējumi nav iespējami," – tāds bija Ministru kabineta viedoklis.
Čavušoglu bija iecerējis apmeklēt turku kopienas mītiņu Roterdamā, lai pārliecinātu Nīderlandes iedzīvotājus ar dubulto pilsonību nobalsot par Turcijas konstitūcijas grozījumiem. Pie tam Nīderlandes varasiestādes paziņoja, ka nepieļaus Turcijas ministra piedalīšanos mītiņā, un Roterdamas mērs Ahmeds Abutalebs uzsvēra, ka mītiņš nenotiks, jo iecirkņa īpašnieks, kurā bija iecerēts mītiņš, atsaucis atļauju tā norisei.
Neskatoties uz to, Turcijas ārlietu ministrs paziņoja, ka apmeklēs Roterdamu un piedraudēja ar sankcijām, ja viņam tiks liegta iespēja ierasties valstī.
Ankaras reakcija
Par atbildi Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans piedraudēja Nīderlandei ar līdzīgiem pasākumiem.
"Aizliedziet mūsu ārlietu ministriem lidot, cik vien vēlaties, taču tagad paskatīsimies, kā jūsu reisi nosēdīsies Turcijā," – paziņoja Erdogans.
Pie tam Turcijas valsts vadītājs nosaucis Nīderlandes varasiestādes par "fašistiem" un viņu darbības – par nacisma atliekām. "Viņi neko nesaprot ne politikā, ne starptautiskajā diplomātijā," – piebildis Erdogans.
Līdzīgu viedokli paudis arī pats konflikta "vaininieks".
"Tas nepaliks bez atbildes. Mēs reaģēsim pēc nepieciešamības. Šis Nīderlandes fašistiskais solis ir sperts nevis pret mani, ministru Čavušoglu, bet gan pret visu Turciju," – paziņoja Turcijas ĀM vadītājs.
Referendumā, kas notiks Turcijā 16. aprīlī, tiks izlemts jautājums par valsts konstitūcijas grozījumiem, kuri paredz parlamenta pārvaldes formas vietā ieviest prezidenta pārvaldi.
