09:01 23 Februāris 2017
Rīga+ 2°C
Tiešraide
Foto

Aizbaikāls un Alhanaja kalns: sakrālā tūrisma sirdī

Saņemt īso saiti
Eiropieša sibiriāde (7)
57
  • Pie iebrauktuves Alhanaja Nacionālajā parkā.
  • Suburgans – budistu celtne, uzbūvēta par godu Dalailamam: 1991. gada vasarā šeit piezemējās godājamā viesa helikopteris
  • Kalns – budisma glabātājs.
  • Pa tādām renītēm Alhanajā tek ārstnieciskais ūdens.
  • Vietās, kur Aršans izskalojis bedres starp saknēm un akmeņiem, vietējie iedzīvotāji no nūjām izveidojuši sava veida vannu malas.
  • Alhanajā dzīvo tikai pareizās mājās, aiz pareiziem vārtiem!
  • Krītošais akmens pie pirmā skatu laukuma.
  • Ajurlama visus svētā kalna maršrutus ir izstaigājis vai miljons reizes.
  • Sargs pie Mūžīgās Lampiņas tempļa. Pēc formas tas atgādina bļodiņu – lampiņu, kur uguns pati no sevis iedegas divreiz dienā – rītausmā un saulrietā, - tā ir pati Saule.
  • Ainava no kādas Alhanaja kalnu masīva virsotnes
  • Mežonīgs tūrists no Latvijas kādā Alhanaja virsotnē.
  • Debesu gudrības feja (Sendema) – viens no galvenajiem sakrālajiem objektiem Alhanajā.
  • Galvenais Alhanaja templis – Vārti, aiz kuriem ved ceļš uz Šambalu.
  • Akmens kapela Bumhana.
  • Pa ceļam uz Vārtu templi – mundrais Ajurlama šeit parādās vairākas reizes dienā.
  • Zelta Pēda Vārtu templī.
  • Dacans Alhanaja pakājē.
  • Šamaņu svētvieta Alhanaja virsotnē.
  • Gar takām cilvēki no akmeņiem sakrāvuši savdabīgus nožogojumus.
  • Alhanaja kalnā – aptuveni 1664 metru augstumā.
  • Alhanaja Nacionālā parka darbiniece Eržena Dambijeva.
  • Seno – skitu laikmeta – apbedījumu plāksnes pie Balzino ezera.
  • Balzino ezeru ļoti ciena Aizbaikāla burjati.
  • Ērglis – Alhanaja svētais putns, dievu vēstnesis.
Sputnik/Igor Maiden
Pie iebrauktuves Alhanaja Nacionālajā parkā.

Ir vērts doties tūkstošiem kilometru tālā ceļojumā, lai ieraudzītu Alhanaju no ērgļa lidojuma augstuma. Fantastiskas ainavas un svētvietas – Sputnik fotolentē.

Pašlaik svētceļniekus Alhanaja kalnā 1664 metru ved lamas. Vienam šeit labāk neklaiņot – apmaldīsies un nokļūsi Mongolijā. Kopā ar lamām ir interesanti un dvēselei noderīgi. Ceļš uz vienu no kalnu masīva virsotnēm – sava veida goroo, svētais loks: cilvēks kāpj augšup it kā pa spirāli, apmeklējot senās svētvietas. Valda uzskats, ka svētvietas pieder budistiem, taču tās godā arī šamaņi.

Gar takām cilvēki no akmeņiem sakrāvuši savdabīgus nožogojumus. Kopš seniem laikiem šeit kāpuši augšup, godājot svētvietas. Cilvēks nolaidās ceļos, pēc tam izstiepās uz zemes, piecēlās, spēra soli uz priekšu, no jauna nolaidās ceļos, un tā tālāk. Lai tādā ceremonijā akmeņi neievainotu ceļus, tos novāca no takas un sakrāva tai līdzās.

Temats:
Eiropieša sibiriāde (7)

Pēc temata

Eiropieša sibiriāde: nobiedēt amaju un sagaidīt helikopteru