Jaunā radiolokācijas stacija Aļaskā sāks darbu jau šogad. Vašingtona, tāpat kā iepriekš, apgalvo, ka tā vajadzīga, lai atvairītu iespējamo raķešu uzbrukumu no Irānas vai Ziemeļkorejas teritorijas. Tomēr speciālisti ir pārliecināti – RLS paredzēta pavisam citiem mērķiem, portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.
Totāla kontrole
Liela darbības rādiusa radiolokācijas staciju (Long Range Discrimination Radar, LRDR) amerikāņi sāka būvēt 2018. gadā aviobāzē Clear Air Force. Militārais objekts funkcionē kopš pagājušā gadsimta vidus. To uzskata par vienu no svarīgākajiem ASV PRA sistēmā. RLS bija plānots pabeigt jau pērn, tomēr pandēmija plānus koriģēja. Nesen kļuva zināms, ka projekts tuvojas noslēgumam.
Izstrādātāji apgalvo, ka LRDR ir 25 reizes spēcīgāka nekā daudzfunkcionālā RLS AN/SPY — militārās informācijas un kontroles sistēmas "Aegis" galvenais elements, ko cita starpā saņem arī ASV Jūras spēku kreiseri un eskadras kuģi.
Stacija strādā S-diapazonā. Izgatavošanai izmantots gallija nitrīds – tas būtiski uzlabo tehniskās īpašības. RLS var fiksēt ne tikai starpkontinentālās ballistiskās un hiperskaņas raķetes, bet arī atšķirt viltus mērķus, kas pavada SBR lādiņus.
Vēl viena īpatnība – radars nav jāizslēdz pat tehniskās apkalpošanas laikā. Konstrukciju veido cietvielas bloki, ko viegli kombinēt un pievienot papildu "šūniņas", lai palielinātu jaudu.
Oficiāli LRDR aizsargā ASV kontinentālo daļu no Irānas un Ziemeļkorejas raķešu uzbrukuma. Tomēr eksperti uzskata, ka RLS galvenais objekts tomēr būs Krievijas raķetes.
"Kad amerikāņi izvērsa PRA sistēmu Eiropā, viņi tāpat apgalvoja, ka tā domāta Irānas savaldīšanai, - sarunā ar RIA Novosti atzīmēja militāro zinātņu doktors Konstantins Sivkovs. – Patiesībā jaunais radars vērsts vienīgi pret Krieviju. Ziemeļkorejas ballistisko raķešu trajektorija ved pāri Klusajam okeānam. To izsekošanai vajadzīgas RLS, teiksim, Havaju rajonā."
Savukārt no Sibīrijas, Ziemeļu flotes un pat Klusā okeāna, no stratēģiskajām zemūdenēm palaisto Krievijas SBR īsākie maršruti ved pāri Aļaskai, piebilda eksperts.
Rokas stiepiena attālumā
Sivkovs uzsvēra: lai arī Aļaskā jau uzstādītas globālās PRA sistēmas komponentes, tālā darbības rādiusa RLS manāmi paplašinās tās iespējas un cels Pentagona izredzes ātri pārtvert SBR.
"Jā, tas mums ir nepatīkams aspekts, tomēr nevar arī teikt, ka situācija kardināli mainīsies, - uzskata speciālists. – Atbildei Krievijai ir jāizstrādā radioelektroniskās cīņas līdzekļi, kas spēj apslāpēt šo un citus radarus. Domāju, tādi līdzekļi jau ir un drīz tiks izvērsti. Bez tam ir jāparedz iespēja ātri likvidēt šo RLS karadarbības sākuma gadījumā."
Amerikāņu acīs Aļaska ir stratēģiski svarīgs reģions. Pārsvarā – tāpēc, ka no turienes līdz Krievijas armijas bāzēm ir vien daži kilometri, Bēringa šaurums. Pentagons ne tikai uzstāda Aļaskā radarus, bet arī audzē trieciena spēkus.
Piemēram, tuvākajā laikā divās aviobāzēs tiks dislocēts lielākais 5. paaudzes iznīcinātāju F-35 un F-22 Raptor grupējums – aptuveni 150 lidmašīnas. Mērķis – paspiest malā Krieviju Arktikā.
Vērā ņemams fakts: sauszemes spēku skaits Aļaskā nav liels – tikai divas kājnieku brigādes ar artilēriju un bruņutransportieriem. Flotes arī nav, tikai krasta apsardze. Tomēr Pentagons sācis kampaņu ar mērķi savervēt karavīrus dienestam Aļaskā. Karavīrus un virsniekus pievilina ar lielāku algu un īpaši komfortabliem dzīves apstākļiem.
Valsts vairogs
LRDR līmeņa radari ir arī Krievijai, turklāt ne tikai viens vai divi. Pēdējo gadu laikā būtiski atjaunota Brīdinājuma sistēma par raķešu uzbrukumu (BSRU), tā droši sedz robežas.
Pēc PSRS sabrukuma Vašingtonas spiediena rezultātā daudzas stacijas vienkārši sagrāva, jauno RLS būvdarbus apturēja. Ilgu laiku nebija iespēju aizvērt plaisas ziemeļaustrumu virzienā, no Klusā okeāna ziemeļu daļas un daļēji – arī Aļaskas puses; pat padomju laikā tā bija neatrisināta problēma.
2020. gada decembrī noslēdzās jaunās BSRU valsts izmēģinājumi. Šodien tā sekmīgi saņem un sniedz datus brīdinājumam par raķešu uzbrukumu valsts un militārās pārvaldes punktiem, nodrošina ar nepieciešamo informāciju Maskavas PRA sistēmu, kontrolē kosmosa telpu.
BSRU pirmo ešelonu veido vienotās kosmiskās sistēmas satelītu grupējums, otro – virszemes radiolokācijas sistēmas. To vidū, piemēram, ir jaunās stacijas "Voronezh". RLS ir izvērstas gandrīz visā valsts perimetrā: Ļeņingradas, Kaļiņingradas, Irkutskas, Orenburgas apgabalos, Krasnodaras, Krasnojarskas un Altaja novados. 2021. gadā pabeigs staciju Komi Republikā, vēl viena top netālu no Murmanskas.
"Voronezh" ir aizhorizonta decimetru RLS jaunākās paaudzes pārstāve, kas kontrolē visus bīstamos virzienus. Stacijas reģistrē ballistiskos, aerodinamiskos un kosmiskos mērķus līdz 6 tūkstošu kilometru attālumā horizontāli un līdz 8 tūkstošu kilometru attāluma vertikāli. Viena RLS spēj vienlaikus kontrolēt līdz 500 objektus, aprēķināt trajektoriju, bloku krišanas vietu un laiku.
"Voronezh" strādā automātiski un fiksē raķetes tūlīt pēc starta. Uzbrukuma gadījumā informācija nonāk BSRU komandpunktā, dažu minūšu laikā no izanalizē, apstrādā un nodot augstākajiem komandieriem, kas pieņems lēmumu par atbildes uzbrukumu vai prettriecienu.
