Latvijas Aizsardzības ministrija plāno noslēgt jaunu līgumu ar Lielbritāniju par lietoto bruņumašīnu CVRT papildu partijas iepirkumu. Nacionālie bruņotie spēki jau saņēmuši 107 kāpurķēžu mašīnas no pirmās partijas (123 mašīnu piegāde, 2014.gadā noslēgtais līgums jāizpilda līdz 2020.gada aprīlim). Izrādījies, ka šis iepirkums nav pietiekams, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks atklāja, ka plānots iegādāties vēl 80 CVRT no Lielbritānijas armijas. Daļa bruņutehnikas no otrās partijas tiks nodotas Zemessardzei.
Par 123 bruņumašīnām, munīciju un atbilstošajiem infrastruktūras elementiem Latvijas nodokļu maksātāji samaksājuši vairāk nekā 286 miljonus eiro. Kādiem nolūkiem modernajai un kompaktajai Latvijas armijai – 5300 "durkļiem" pirkt vairāk nekā 200 novecojušās CVRT? To nevar izskaidrot neviens.
Pirmspārdošanas kapitālā remonta un modernizācijas gaitā CVRT it kā ieguva otru elpu un prettanku raķešu kompleksu Spike, taču mūsdienu konfliktā večuks neko nespēj likt pretī domājamā pretinieka bruņojumam.
Transkontinentāls remonts
Latvija saņēmusi četru tipu bruņumašīnas CVRT: FV107 Scimitar (kaujas izlūkošanas mašīna ar 30 mm lielgabalu), FV103 Spartan (bruņutransportieris), FV104 Samaritan (bruņota medicīniskā mašīna) un FV105 Sultan (štāba mašīna). Tās visas nespēj izturēt ekspluatāciju pat miera laikā.
NBS speciālisti ātri saskārās ar bojājumiem, kad 2015.gada rudenī Latvijā ieradās pirmās britu mašīnas. Izrādījās, "kosmētiskais" kapitālais remonsts nav kompensējis CVRT vispārējo nolietojumu pēc 20-30 gadus ilgas ekspluatācijas. Operatīvu remontu uzņēmumos Latvijā organizēt neizdevās. Nākas piesaistīt speciālistus no Lielbritānijas, tātad bruņumašīnas cauri visai Eiropai jāsūta atpakaļ.
Visas rūpnīcas Lielbritānijā, kas agrāk ražoja lādiņus "vieglā tanka" CVRT 30 mm lielgabalam L21 RARDEN (šaušanas ātrums – 80 šāvieni minūtē) ir slēgtas. Tā ir nopietna un līdz šim neatrisināta problēma. Ar munīciju sola palīdzēt Latvijas uzņēmums "D Dupleks", kas ražo medību ieroču patronas. Ko lai saka, nabagam jābūt attapīgam.
CVRT saimes vieglās kāpurķēžu bruņumašīnas (Combat Vehicle Reconnaissance Tracked kompānija "Avlis" ražoja laika posmā no 1971. līdz 1996. gadam. Liela daļa bruņumašīnu 90.gados tika norakstīta. Savas CVRT pārsvarā utilizējusi arī Beļģija un Jordānija. Ne velti LR Valsts kontrole pērn atzina, ka centralizēto iepirkumu sistēma Latvijas aizsardzības nozarē nav efektīva. Revīzija veikta no 2014.gada janvāra līdz 2017.gada jūnijam.
Pielietojums kaujā
Combat Vehicle Reconnaissance (Tracked) iespējas jaukā nosaka tās konstrukcija un bruņojums. 20-60 mm biezais vieglo alumīnija bruņu korpuss aizsargā ekipāžu (trīs cilvēki) no lodēm un 105 mm kalibra lādiņu šķembām vairāk nekā 30 metru attālumā. Priekšdaļa spēj izturēt 14,5 mm kalibra bruņu caursitējas lodes šāvienu no 200 metru attāluma, sāni un aizmugures daļa – 7,62 mm kalibra lodes šāvienu no jebkura attāluma.
Lielgabals L21A1 Rarden spēj 1500 metru attālumā caursist līdz 40 mm biezas bruņas, taču diezin vai pretinieks pielaidīs britu "mazo tanku" tādā attālumā. Necik iespaidīgs nav arī 7,62 mm kalibra ložmetējs. Piekaramais bruņojums, piemēram, prettanku raķešu komplekss Spike šajā gadījumā neko lielu nespēj. Starp citu, 2018.gadā Latvijas AM parakstīja līgumu ar kompāniju "EuroSpike GmbH" par PTRK Spike atsevišķu iepirkumu kopējo summu 108 miljonu eiro apmērā. Piegāde tiks noslēgta līdz 2023.gadam. Iespējams, par to vajadzēja izšķirties pašā sākumā, neapgrūtinot NBS ar alumīnija tankiem.
Maksimālais ātrums – līdz 80 km/h, taču 6 cilindru benzīna dzinējs Yaguar ar 195 zirgspēku jaudu astoņas tonnas smagajai mašīnai noteikti ir par mazu. Pie tam tas izvietots korpusa priekšdaļā, tāpēc CVRT ir vieglāk ievainojama kaujas apstākļos.
Folklendu karā piedalījās divi vadi, bruņoto ar 10 bruņumašīnām CVRT. Pirms pretinieka uzbrukuma mašīnas tika ieraktas zemē, un tādā stāvoklī tās izmantoja pretuzbrukumā devušos britu desantnieku atbalstam.
1991.gadā Persijas līča karā piedalījās 25 tūkstoši britu karavīru un tikai 60 bruņumašīnas CVRT. Gūtā pieredze netika atzīta par īpaši veiksmīgu. Apvidus reljefs neļāva "mazajiem tankiem" panākt galvenos tankus – Challenger-1. Tāpēc pārsvarā CVRT tika izmantotas aizmugures un flangu piesegšanai.
Modifikācija FV107 Scimitar kaujas apstākļos tika izmantota arī Afganistānā un miernešu operācijās Balkānos, taču aukstā kara produkta dzīves laikam ir pienākušas beigas. Aizsardzības tehnoloģijas ir aizgājušas tālu uz priekšu. Mazie alumīnija tanki CVRT ir palikuši pagātnē.
