Novembra beigās Pasaules Antidopinga aģentūras (WADA) Atbilstības komiteja publicēja rekomendācijas Krievijas sportistiem "Krievijas dopinga" lietā. Dokuments paredz, ka tuvākos četrus gadus Krievija paliks bez karoga un himnas visās starptautiskajās sacensībās, turklāt visas lielās sacensības, ko bija plānots organizēt Krievijā, saimnieku nomainīs. Šķiet, runa ir par lielāko Krievijas sporta izolāciju mūsdienu vēsturē.
Jau pēc divām nedēļām pasaule uzzinās, ko par to domā WADA izpildkomiteja. Sputnik nolēmis noskaidrot notiekošā iemeslus, un sniegt tālāko notikumu prognozi.
Konflikta priekšvēsture
Viss sākās pēc ziemas Olimpiskajām spēlēm Sočos, kurās Krievijas sportisti parādīja fenomenālu rezultātu – viņi izcīnīja 33 medaļas, starp tām – 13 zelta.
WADA iniciēja izmeklēšanu par dopinga ļaunprātīgu lietošanu Krievijas olimpiskajā sportā. Izmeklēšanas rezultātu apkopošana tika uzdota kanādietim Ričardam Maklarenam. Jāpiebilst, ka WADA galvenā mītne tāpat atrodas Kanādā. Taču tā, domājams, ir sakritība, kā nu ne.
Saskaņā ar izmeklēšanas rezultātiem 2016. gada Olimpiskās spēles Riodežaneiro Krievijas komanda apmeklēja nepilnā skaitā – tika noraidītas vieglatlētikas zvaigznes, kas varēja komandai atnest lielāko skaitu medaļu.
Izmeklēšanas gaitā 2014.gada Ziemas Olimpisko spēļu Sočos saimnieki tika apsūdzēti par atlētu dopinga raudžu nomaiņu, kurā palīdzējuši teju vai drošībnieki. Pirms 2018.gada ziemas Olimpiādes Phončhanā Starptautiskā olimpiskā komiteja nolēma, ka Krievijas izlase dosies uz spēlēm bez karoga un himnas. Tas radīja īstu šoku visā Krievijā. Funkcionāri paziņoja, ka sākas liels darbs, lai novērstu visas problēmas, novērstu jebkādu dopingu jebkādā līmenī, sportisti nokāra galvas un paziņoja, ka brauks iekarot medaļas, lai arī bez trikolora un himnas apbalvošanas ceremonijā. Krievija pieņēma spēles noteikumus – citas izejas nebija. Protams, visi cerēja, ka ar tādu satricinājumu pietiks, lai viss mainītos.
Tagad WADA apgalvo, ka nekas nav mainījies, dopinga problēma valstī vēl joprojām esot aktuāla. Šoreiz vaina esot Maskavas Antidopinga laboratorijas datos, kas izņemti pārbaudei.
WADA komisija apgalvo, ka dati esot grozīti. Manipulācijas esot pierādītas, bāzes autentiskums tiek apšaubīts – WADA acīs tas ir iemesls noraidīt Krievijas atlētus.
Jāpiebilst, ka nekādi pierādījumi līdz šim nav uzrādīti. Izskanējusi virkne teoriju par to, kāpēc turpinās Krievijas sporta vajāšana un cik ilgi tā turpināsies.
Vispirms jāpievērš uzmanība pašam sportam. Gan vasaras, gan ziemas sporta veidu skolai Krievijā ir ilggadēja vēsture, kuras saknes meklējamas jau PSRS. Jauniešus trenē nopelniem bagāti sportisti. Atlēti sasniedz rezultātus starptautiskajā arēnā un dažos sporta veidos neatstāj nekādas izredzes konkurentiem.
Līdz ar to prātā nāk secinājums. Krievija ir spēcīgs sāncensis, tāpēc no tās baidās, tāpēc tā jāpabīda malā, lai netraucētu. Versija izklausās ticama, ņemot vērā Krievijas sportistu hegemoniju tādos sporta veidos, kā daiļslidošana, slēpošana, atlētika, vingrošana utt.
Pie tam Krievijas pārstāvji strādā daudzās starptautiskajās sporta organizācijās, bieži ieņem svarīgus amatus. Tas daudziem nepatīk.
Ja novērsties no paša sporta un pavērot, kas to ieskauj, prātā nāk vismaz divi iemesli, kāpēc attieksme pret Krievijas sportistiem ir tik skarba.
Pirmkārt, tā, protams, ir soda smaguma pakāpe dažādām vainīgajām valstīm. Par to diskutēts pietiekami daudz, atgādināsim tikai, ka neviens nav prasījis atstādināt uz vairākiem gadiem ne norvēģus pēc dopinga skandāliem ziemas sporta veidos, ne amerikāņus ar skandāliem vieglatlētikā. Bet tagad mēs vērojam, kā tēma par dopingu Krievijā ieņēmusi galveno vietu sporta sabiedrībā.
Otrkārt. Te gan vairāk runa ir par sazvērestības teoriju, taču pieminēsim arī to. Daudzi uzskata, ka viss sākās tālajā 2010.gadā, kad Krieviju izraudzījās pasaules čempionāta futbolā organizācijai 2018.gadā. Tiesības organizēt mundiāli tika izrautas no deguna priekšas angļiem, kuri bija ļoti pārsteigti un sašutuši par Starptautiskās futbola asociācijas lēmumu.
Viena no populārākajām versijām liecina, ka tieši pēc tam angļi nolēma atriebties Krievijai, atmaskojot dažnedažādākās dopinga lietas. Diezin vai ir vērts teikt, kāds ir Lielbritānijas "svars" pasaules sportā. Liels. Atliek tikai spriest, kas varētu atbalstīt britus tik pikantā jautājumā. Jebkurš.
Katrs pats izdarīs secinājumus no visiem sabiedrībai sniegtajiem datiem. Diemžēl mēs nezinām visu un arī neuzzināsim. Tāpēc par daudzām lietām atliek tikai minēt. Bet ko darīt atlētiem, kuri visu mūžu ziedojuši sportam? Tagad viņiem grib atņemt viņu dzīves jēgu.
Kas gaida Krievijas sportistus tuvākajā nākotnē?
Kā jau bieži mēdz gadīties, sportistiem uzkrauts lielākais slogs. Sportistiem nav ne miņas par cīņām kabinetos, sportisti pat nedomā par valstu politiskajām intrigām. Viņi tikai ik dienas bojā veselību valsts prestiža labad. Viņi, jaunie sportisti, jau pēc divām nedēļām var zaudēt jebkādu stimulu. Viņi banāli var zaudēt dzīves jēgu.
WADA komisijas rekomendācijas liecina, ka tuvākajās divās Olimpiādēs varētu nepielaist lielāko daļu sportistu no Krievijas. Izņēmums var tikt pieļauts tikai dažiem, kuri spēs pierādīt, ka ir "tīri". Krievijas karogu, valsts himnu var izmest no prāta uz tuvākajiem četriem gadiem. Viens no radikālākajiem iespējamiem pasākumiem – starptautiskie turnīri, kuru norise Krievijā jau saskaņota, tika pārcelti uz citām vietām vai vienkārši atcelti.
Saskaņā ar WADA ieceri, sankcijas jāvērš arī pret sporta ierēdņiem no Krievijas. Viņiem būs liegts apmeklēt jebkādas lielas sporta sacensības, iespējams, viņiem ieteiks pamest posteņus starptautiskajās sporta federācijās.
Lūk, kāds šausmīgs gals Krievijas sporta sabiedrībai. Atlētus no Krievijas nevēlas redzēt starptautiskajā arēnā. Krievijas sportu, kas reiz deva stimulu sporta attīstībai visā pasaulē, grib aizslaucīt pažobelē. Vai izdosies? Drīz vien mēs to uzzināsim.
