Valsts drošības dienests (VDD) sācis kriminālprocesu pret Latvijas Krievu savienības valdes locekli Aleksandru Fileju. Process iesākts pēc Latvijas Krimināllikuma 74. panta, kurš nosoda genocīda, noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru un kara noziegumu attaisnošanu. Maksimālais pantā paredzētais sods ir pieci gadi cietumsoda.
Sarkanā diena kalendārā
Kas tieši tiek inkriminēts Aleksandram Filejam? Savā Facebook lapā viņš uzrakstīja publikāciju, kurā apsveica lasītājus kārtējā Sarkanās armijas ienākšanas gadadienā Latvijas teritorijā. Atgādināšu, ka tas notika 1940. gada 17. jūnijā.
Publikāciju pamanīja partijas "Jaunā Vienotība" loceklis Dmitrijs Golubevs un uzrakstīja iesniegumu VDD.
Fileja publikācija ir gara, nocitēšu izvēlētās vietas:
"Visus, kas šo dienu atzīmē, sveicu svētkos (…) Tieši pirms 79 gadiem Latvijā, kura bija ieslīkusi diktatora režīmā, kurš tika būvēts uz nežēlīga nacionālisma principiem, tika ievests ierobežots Sarkanās armijas kontingents. Šis akts noveda pie drīzas padomju varas iestāšanās.
Un kaut vai kāds iedomājās pretoties? Visi topošie nacisti akurāti un tālredzīgi paslēpās iepriekš sagatavotos stūros. Aizsardzības ministrs Balodis operatīvi un kaut kā pārāk sasteigti atbruņoja aizsargu militarizēto organizāciju. Ulmanis kautrīgi pacēla ķepiņas gaisā un palūdz audienci Maskavā, kurā prasīja par Šveices patvēruma piešķiršanu sev (…).
Un Latvijai nekas īsti nebija iebilstams pret kļūšanu par PSR. Strādnieku kustība bija jaudīga un izvērsta. (…) Visa Latvijas armija, kura zvērēja uzticību "vadonim", uzreiz pievienojās SZSA rindām. Bez kautrēšanās un bez satraukuma. Latvijas ierēdņi sāka izmisīgu zem paklāja cīņu par piekļuvi varas mehānismiem (…).
1940. gada vasara daudziem tūkstošiem cilvēku atnesa ilgi gaidīto atbrīvojumu no neciešamā latifundijas apspiešanas. Sevišķi nelieliem trūcīgiem zemniekiem, nebrīvajiem nodarbinātajiem un strādniekiem bez pajumtes, kā arī studentiem, kuri piespiedu kārtā devās uz mežistrādi un kūdras ieguvēm. Tādēļ šis datums ir jāciena un jāgodina (…)."
Attaisnoja to, ko attaisnot ir aizliegts
Lūk arī viss "noziegums", kuru pastrādāja Filejs. Interesanti, kā VDD grasās pierādīt viņa vainu?
Sarkanās armijas daļu ienākšana Latvijas teritorijā nav nedz genocīda akts, nedz noziegums pret cilvēci, nedz kara noziegums. Šie trīs punkti vispār, kā saka, ir pilnībā garām. Kaut kā, ar čīkstoņu, var pievilkt karaspēku ievešanu "noziegumam pret mieru".
Taču arī tas ir visnotaļ apšaubāmi. Par noziegumu pret mieru pieņemts uzskatīt agresīva kara plānošanu, rosināšanu un īstenošanu, pārkāpjot starptautiskas vienošanās. Sarkanās armijas kontingents ienāca Latvijā uz Savstarpējās palīdzības līguma pamata, kurš tika noslēgts starp Padomju Savienību un Latviju 1939. gada oktobrī.
Jā, PSRS izdarīja politisku spiedienu, būtībā tika izteikts ultimāts ar valdības atkāpšanās prasību. Tie ir vispārzināmi fakti, būtu muļķīgi tos censties apstrīdēt. Taču šie fakti nesecina, ka tika pastrādāts noziegums pret mieru.
Iznāk, ka Aleksandrs Filejs savā publikācijā attaisnoja un slavēja notikumu, kuru Latvijas Krimināllikums, stingri runājot, neaizliedz attaisnot un slavēt.
Tā kā neko konkrētu Filejam nevar izvirzīt, es jau kopumā nojaušu, kā tiks veidota apsūdzība. Uzrakstīs, ka PSRS ieveda karaspēkus un okupēja Latviju ar mērķi īstenot latviešu tautas genocīdu, vai arī kaut ko tamlīdzīgu. Un, redz, publikācijas autors attaisno un slavē šo izdomāto "genocīdu". Juridiska krāpšanās, kura balstās uz vēstures falsificēšanas, taču Filejam un viņa advokātam ir jābūt gatavam šādam variantam.
Nemeklē smilšu graudu svešā acī
Labākā aizsardzība ir uzbrukšana. Kādēļ lai neizmantotu situāciju ar krimināllietas uzsākšanu tam, lai, rupji runājot, iestumtu pretinieka seju paša mēslos? Piemēram, atgādināt par toreizējo Latvijas līderu ciešāko sadarbību ar padomju specdienestiem. Apklusināšanai – daži fragmenti no Pāvela Sudoplatova grāmatas: "Slepenā kara un diplomātijas dažādās dienas. 1941. gads". Atgādināšu, ka Sudoplatovs ir leģendārais NKVD ģenerālis, kuram, izņemot pārējo, nācies pastrādāt arī "Latvijas virzienā".
"Diez vai mums izdotos tik ātri panākt savstarpēju saprašanos, ja visi Baltijas valstu vadītāji Ulmanis, Smetona, Urbšis un Petss, sevišķi latviešu vadība – Balodis, Munters, Ulmanis – nebūtu ar mums slepenās uzticīgās attiecībās. Viņus vienmēr uzņēma Kremlī augstākajā līmenī kā visdārgākos viesus, veltīja paaugstinātu uzmanību, viņu priekšā, kā saka, taisīja reveransus."
"Mēs varējām atļauties vienoties ar viņiem par mūsu karaspēku izvietošanu, par jaunu valdību, par kārtējiem kompromisiem, jo viņi pat nekaunējās pieņemt no mūsu rezidentūras un no pilnvarotajām personām naudu. Tas viss apstiprinām ar arhīva dokumentiem."
"Mūsu pozīcijas Latvijā bijušas daudz stiprākas, nekā citās Baltijas republikās. (…) Ar mums aktīvi sadarbojās Latvijas ārlietu ministrs Vilhelms Munters, Latvijas militārais ministrs Jānis Balodis. Tāpat mēs uzturējām uzticamas slepenas attiecības ar Latvijas prezidentu Kārli Ulmani, nesenā Latvijas prezidenta Gunta Ulmaņa otrās pakāpes tēvoci, izrādot viņam vērā ņemamu finanšu atbalstu. Šiem mērķiem NKVD rezidentam Rīgā I. Čičajevam bija speciāls finanšu kantoris Rīgā."
"Munters loloja sapni vadīt Latvijas valsti PSRS sastāvā. Tieši es veicu pārrunas ar viņu."
"Balodim tika piemērots Sarkanās armijas ģenerāļa statuss. Viņš uzstājās par militāro sadarbību ar Padomju Savienību un bija noskaņots pret aizsargiem – militarizētām fašistu organizācijām, kuras savulaik izveidoja Ulmanis (…) Tieši Balodim pieder aizsargu vienību atbruņošanas nopelns 1940. gadā."
Šīsdienas Latvijas likumdošanas ziņā, viss toreizējo Latvijas līderu trijnieks garantēti nonāktu "spiegošanas" panta kriminālvajāšanā…
Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.
