Igaunijas Ārlietu ministrija kārtējo reizi iznākusi uz skatuves pavisam ne diplomātiskā lomā – tā aizliegusi apmeklēt Tallinu Krievijas mācību burukuģim "Sedov". Pieklājīgā politiskā sabiedrībā tamlīdzīgu informāciju sniedz iekšlietu ministrs – tāda informācija pieklājas varasiestādēm. Runas par to, ka aizliegums noteikts, jo uz burukuģa ir Kerčas valsts jūras tehnoloģiskās universitātes studenti, ir tikai atruna un formāls iegansts. Te saskatāma ārlietu ministra Svena Miksera personīgā iniciatīva, kurš agrāk sēdēja iekšlietu ministra krēslā, un tas viņam patika daudz labāk, raksta radio Sputnik autors Vladimirs Barsegjans.
Šķiet, ar tādu izgājienu viņš, gluži kā tāds pirmklasnieks, aizliek kāju priekšā Igaunijas prezidentei Kersti Kaljulaidei, kura plāno doties uz Maskavu un 18. aprīlī tikties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
Svens Miksers drīz vien pametīs amatu un cenšas ieriebt, jo ir iesīkstējis rusofobs un Igaunijas prezidentes vizīte Krievijā, šķiet, gatavota bez viņa tiesas dalības. Kā tas iespējams civilizētā valstī, ka prezidenta kancelejai un Ārlietu ministrijai ir noslēpumi vienam no otra? Tā jau ir atsevišķas sarunas tēma.
Protams, aiz šī aizlieguma vīd Igaunijas Ārējās izlūkošanas departamenta "apmetņa un kinžala bruņinieku" ausis. Šis resors radīja auglīgu vidi ĀM diplomātiskajām fantāzijām, kad šī gada martā publicēja ikgadējo starptautiskās drošības apdraudējumu pārskatu.
Gandrīz viss pārskats veltīts "lielajai un šausmīgajai" Krievijai, kura, pēc igauņu izlūku domām vainojama par visām pasaules nelaimēm, turklāt vēl gatava uz lielākām viltībām. Piemēram, vienā no pārskata nodaļām apgalvots, ka Maskava izlūkošanas pasākumiem pilnā sparā izmanto Krievijas mācību iestāžu burukuģus, kuri piedalās jūras pārgājienos, regatēs un festivālos visā pasaulē.
Jāpiebilst, ka spiegu detektīvu žanrs ir ļoti populārs Igaunijas politiskajā telpā. Tos sacer vairāku vietējo specdienestu pārstāvji, un šie opusi paredzēti sabiedriskā viedokļa veidošanai, jo plaši pieejami publikai. Tos lasa ne klusos kabinetos, kur top svarīgi lēmumi, bet gan avīzēs, kur dzimst ideoloģiskās klišejas un iedomāti draudi. Pēc tam tas viss iemitinās parasto cilvēku prātos uz ilgiem gadiem – tādi murgi un aizspriedumi padara cilvēkus par ērtu objektu manipulācijām. Šķiet, tas ir uz ilgu laiku. Vismaz uz laiku, kamēr rusofobija ir pieprasīta prece.
