Kad vēlēšanās uzvar opozīcija, pats galvenais ir nelaist to pie varas, atzīmēja radio Sputnik autors Pjotrs Maļejevs. Visiem vajag savākties un saliedēties. Latvijā jau kuru reizi nez kāpēc uzvar partija, ko nez kāpēc uzskata par "krievisku" un domā, ka tā noteikti nodos valsti savējiem, tas ir, svešajiem. Un te vēl republikas simtgade deguna priekšā. Iedomājieties tika: karogi, himnas, parādes, bet tribīnēs – smaidīgi prokremliski ģīmji. Īstas Tantala mokas. Brrr.
Tāpēc visām latviešu partijām, gan labējām, gan nelabējām jāsanāk kopā politiskā vinegretā un, bez lielām ākstībām jāpadzīvo vēl četri gadi. Fizkultūrnieku normas nokārtojušas un Saeimā iekļuvušas veselas sešas partijas. Visām rezultāti ir pieticīgi, vēlētāji sanesuši pa graudiņam. Toties uzdevumi ir ambiciozi: visiem visu palielināt tāpat vien, visus par visu iesēdināt. Pienāca laiks veidot valdību. Sanāca pie prezidenta trīs brāļi, viens par otru krāšņāki. Prezidents parādīja ar pirkstu uz vienu, un tas sāka vākt komandu. Sak, jūs laikam atbalstījāt pārmaiņas? Nu, tad pamēģiniet pārmainīt.
Sēdās vienu reizi, sēdās otru, sēdās trešo – neiznāk tā, kā gribētos. Dienas iet, nekas nesanāk. Pēkšņi – viens, divi – un trīs politiskie spēki pārrunas pameta. Sāka viņi stāstīt rūgto patiesību par saldajiem solījumiem. Sak viņam, tam formētājam, tikai ministrijas bija vajadzīgas. Garnitūras un gobelēni nebija vajadzīgi, interesēja tikai krēsli. Sak, paskatieties tikai, ko tie krēslu mednieki valdības deklarācijā saskribelējuši!
Visiem visu pacelt – tas ir labi. Vajadzīgi divi miljardi? Vēl labāk. Viens jautājums – kur ņemt? Un kas būs ar budžetu, ja paņemt? Kas būs ar valsti, kam tāds budžets? Tautas sapņi – izdalīt visu valsts naudu cilvēkiem un lai valsts dara, ko grib, - nav piepildījušies. Bārenīšos palikušais apvainojies un par visu apsūdz oligarhus. Leļļu meistari, marionetes, reakcija un bēdīgi analīžu rezultāti.
Interneta speciālisti uzskata, ka viss bijis viltīgi iecerēts, kā jau vienmēr, - piešķīra jaunajai partijai tiesības pirmajai paņemt rokās pliku vadu. Ja jau tādi gudri esat, ejiet droši. Ko? Dabūji pa pirkstiem? Nu, tad tagad pie darba ķersies ļaudis ar pieredzi. Viņi labāk zina, kādus vadus var aiztikt, un – pats galvenais – ko un kur var atvienot katram gadījumam.
Tātad Latvija tuvojas savai jubilejai skaisti un lepni: bez valdības, bez koalīcijas, bez parlamenta komisijām. Vārdu sakot, plikā. Atklāti sakot, tas pat zināmā mērā ir simboliski. Tādā stāvoklī valsts nodzīvojusi lielāko tiesu laika kopš savas dibināšanas. Taču galvenais un pats labākais – bez Kremļa. Bet izskats nav galvenais – kaut vai dadži līdz apvārsnim.
