Vašingtona pārmet Maskavai kaitējuma nodarīšanu Kijevas ekonomiskajām interesēm Azovas jūrā: Ukrainas kuģu pastiprinātas apskates rezultātā, kas tiek veiktas pie ieejas Krievijas teritoriālajos ūdeņos, Mariupoles un Berdjanskas ostas zaudē daļu kravu plūsmas, portālā RIA Novosti stāsta Igors Gaškovs.
Krievija norāda, ka atbildība par to jāuzņemas Ukrainai, kas sagrābusi Krievijas kuģus. RIA Novosti eksperti ir vienisprātis par to, ka Vašingtona sniegs Ukrainai morālu atbalstu, taču nekompensēs finansiālos zaudējumus. Tāpēc Kijeva jebkurā gadījumā būs spiesta vienoties ar Maskavu.
Batālijas par Azovu
Situācija Azovas jūrā saasinās kopš gada sākuma. Martā Ukraina aizturēja zvejas kuģi "Nord" un izvirzīja pret tā kapteini Vladimiru Gorbenko apsūdzību par nelikumīgu Krimas apmeklēšanu "ar mērķi nodarīt kaitējumu valsts interesēm". Kijevas rīcību Maskava uzskata par "jūras terorismu" — arestētais Gorbenko, pirms tika izlaists pret ķīlu, cietumā divas reizes pārcieta hipertonisko krīzi.
Augustā Hersonas ostā tika aizturēts tankkuģis "Mehaņik Pogodin". Tā būvi finansēja firma "WEB Lizing", ko Kijeva iekļāvusi sankciju sarakstos. Ar šo ieganstu Ukrainas varasiestādes vēl joprojām atsakās atdot to likumīgajiem īpašniekiem.
Krievijas varasiestādes atbildēja ar pastiprinātām pierobežas pārbaudēm savā Azovas jūras teritorijā. Ukrainas dati liecina, ka līdz augustam vismaz 150 kuģi saskārušies ar grūtībām ceļā uz Mariupoli un Berdjansku: dažkārt kuģi ir spiesti gaidīt divas līdz trīs dienas. Ostas cieš zaudējumus, jo komercuzņēmumi izvēlas citus maršrutus kravu piegādei. Taču Krievijas darbības pilnībā atbilst starptautiskajām tiesībām un 2003. gadā noslēgtajam Krievijas un Ukrainas līgumam par Azovas akvatorijas kopīgu izmantošanu.
Ukraiņu radikālie politiķi aizvien biežāk ierosina atbildēt Krievijai ar spēku. Augstākajā radā reģistrēts likumprojekts, kas paredz vienpusēju izstāšanos no 2003. gada līguma. Taču valdība iebilst. Ārlietu ministra vietniece Jeļena Zerkaļa atgādināja, ka līguma denonsācija carētu novest pie Kijevas pozīcijas vājināšanas, jo Krievija var iniciēt teritoriālu strīdu. Status quo saglabāšanu ierēdne uzskata par Ukrainas "drošības jautājumu".
Šādam viedoklim Ukrainas politiķu aprindās daudzi nepiekrīt.
Jūlijā bijušais Ukrainas Jūras kara spēku komandieris viceadmirālis Sergejs Gaiduks piedāvājis mīnēt Azovas jūru. Atvaļinātais komandieris norādīja, ka Maskava "uzbrūk" akvatorijā un tā jāaptur visiem spēkiem. Arī Ukrainas Ģenerālštāba priekšnieks un Bruņoto spēku komandieris Viktors Muženko ieteica saasināt situāciju: pastiprināt jūras kara vienības akvatorijā un pavadīt kuģus ar sardzes kuģiem.
Šajā jomā Kijeva cer uz ASV un NATO palīdzību. Ministrs tā saucamo īslaicīgi okupēto teritoriju un pārvietoto personu lietās Georgijs Tuka paziņoja, ka Azovas jūrā pēc Kijevas lūguma esot iespējams dislocēt ANO un NATO kontingentus. Taču pagaidām starptautiskās organizācijas nav saņēmušas nekādus lūgumus šajā jautājumā.
Trumpju Kijevai nav
Šajā fonā ASV Valsts departamenta iejaukšanās ir Ukrainas vienīgais diplomātiskais panākums, un par izšķirošo to dēvēt nevar: Vašingtona ne tikai savā paziņojumā ignorēja ukraiņu sagrābtos Krievijas kuģus, bet arī nepauda gatavību nopietni stāties Kijevas pusē. Turklāt Ukraina cieš finansiālus zaudējumus, bet Vašingtonas finansiālā palīdzība ir minimāla. Vienīgā iespēja novērst zaudējumus — vienoties ar Maskavu, bet tas nepavisam neatbilst prezidenta Porošenko kursam — konfrontācijai ar Kremli.
Sarunā ar RIA Novosti Kijevas Politisko pētījumu un konfliktoloģijas centra direktors Mihails Pogrebinskis paziņoja, ka tic mierīgam situācijas atrisinājummam, jo Ukrainai trumpju nav. "Pārtraukt eskalāciju ir pilnībā Kijevas interesēs. Turklāt runa ir par precedentu. Pirmo reizi kopš ilga laika par Krievijai nedraudzīgu akciju — "Nord" sagrābšanu — Ukraina saņēma ātru un stingru atbildi. Kijeva uzskata Vašingtonas atbalstu par atļauju darīt jebko. Taču tā nav: ASV nekompensēs naudas zudumu, bet tas pieaug," — uzskata eksperts.
Politologs ir pārliecināts: bruņoto spēku piedāvājums konvojēt Ukrainas kuģus, kuri šķērso Azovas jūru, nav perspektīvs. "Saskaņā ar 2003. gada vienošanos, Krievijai ir tiesības pārbaudīt kuģus savos teritoriālajos ūdeņos. Ja tie ieradīsies ar konvoju, tas nozīmēs, ka konvojs tiks atbruņots. Jāņem vērā: konfrontācijas stāvoklī ierobežotā teritorijā priekšrocības ir pusei, kura ir stiprāka no militārā viedokļa. Šajā gadījumā tā nav Ukraina," — piebilda Pogrebinskis.
