04:28 22 Augusts 2018
Tiešraide
  • USD1.1502
  • RUB77.6921
Vecrīga

Latvija dalīs mūs: kam draud kareivīgi noskaņoti klauni

Sputnik / Дмитрий Дубинский
Viedoklis
Saņemt īso saiti
Irina Alksnis
70

Ekscentriskie rusofobisko politiķu izteicieni kaut no Latvija, kaut no ASV vai Lielbritānija simbolizē pilnu atteikšanos no atbildības; taču, ja Rietumiem apnicis būt par pasaules līderiem, atradīsies citi gribētāji.

Krieviju atkal piedāvājuši sadalīt "mazās valstīs pēc etniskā sastāva". Izdarīja to visnotaļ kuriozais, pēc būtības, personāžs — Latvijas Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins. Pēc viņa domām, pēc Krievijas sabrukuma "militārie konflikti beigsies, savukārt Krievijā uz ilgiem gadiem iestāsies miers".

Varētu ignorēt šo izteicienu. Galu galā, nopietna reakcija uz pēcpadomju "eiropeiski orientēto" antikrievu-republiku politiķu vārdiem nav paredzēta.

Taču šis komentārs ir sava veida "sūrais ieguldījums" nepārtrauktā absurdo paziņojumu plūsmā par Krievijas atbildību, kuri izdarīti dažādos nosacītās "Rietumu" un Rietumus atbalstošās pasaules līmeņos, raksta RIA Novosti autore Irīna Alksnis. Var atvērt ziņu lenti un ieraudzīt, piemēram, paziņojumu: "Ukrainas ārlietu ministrs Pāvels Kļimkins kritizēja Federācijas Padomes lēmumu atbalstīt likumu par Krimas pieņemšanas dienas Krievijas Impērijas sastāvā svinēšanu un nosauca Krieviju par "vāju" "civilizētās pasaules" priekšā."

Ekscentriskais deputāts-rusofobs no mazās valsts Eiropas nomalē, ekscentriskās rusofobijas valsts ministrs, kodola Lielbritānijas ministrs, ASV Kongresa loceklis — visi viņi kopā neapzināti liek aizdomāties: vai nav par daudz viņu pasaulē antikrieviskā ekscentriskuma?

Lieta nebūt nav tajā, ka visi šie jau absolūti ierastie antikrieviskie izlēcieni ir slikti vai bīstami Krievijai. Problēma tajā, ko šie izteicieni simbolizē konkrētām republikām, kuras atrodas kaimiņos.

Tie simbolizē atteikšanos no atbildības. Ja Krievija ir vainīga visā — no konkrēta cilvēka karjeras problēmām līdz destabilizācijai Eiropā, tad tā, neapšaubāmi, ir ļoti ērta pozīcija. Taču ar pieaugušu un rīcībspējīgu attieksmi pret pasauli tai nav sakaru. Savukārt politiku, kura pati par sevi ir aktīvās, ņemošās un pārveidojošās attieksmes kvintesence pret pasauli, tā vēl jo vairāk neskar.

Attaisnojumu, ka politikā vienmēr ir tie, kas uzņemas upuru un cietušo lomu, varētu pieņemt attiecībā pret tradicionālajiem cietušajiem no "Krievija agresijas".

Bet šo lomu taču pielaiko uz sevis vakardienas (un esošais, pēc daudzu viedokļa) amerikāņu pasaules hegemons, kuram pēc pašas šī statusa dabas vien ir neieteicams vājums un atzīšana sevi par upuri.

Ierastie argumenti, ka "visi gadījumi ir vērtējami atsevišķi" un no tiem "nevar izdarīt apkopojošus secinājumus", arī nestrādā, jo starpības jau sen nav — maza un smieklīga valsts vai liela un nopietna.

Nav starpības starp Ukrainu un tās "cīņu ar agresoru" un Lielbritāniju ar tās "Skripaļu lietu", kur katra kārtējā virāža liek sastingt mēmā izbrīnā. Nav starpības starp bijušo ASV vēstnieku Krievijā Makfolu, kurš apsūdz to savas zinātniskās karjeras sagraušanā, un parastu deputātu no robežvalsts, kurš skaidro, kā pareizi jāsašķeļ kaimiņvalsts. Nav starpības starp atklāti neadekvātu Ukrainas rakstnieci, kura cīnās par krievu valodas iznīdēšanu savā valstī, un ASV Kongresa locekli, kurš iesniedzis rezolūciju par Putina un Trampa "slepeno tikšanās reižu" notiesāšanu.

Un tas viss tiek kārtīgi papildināts ar slavēto ekscentriskumu, kur viens otru cenšas pārspēt Boriss Džonsons, Donalds Tramps un kaimiņvalstu politiķu saujiņa.

No otras puses skatoties, ja Rietumiem — visā to daudzveidībā — apnicis būt par pasaules līderiem, apnicis nest atbildību par tās likteni un par sevi pašu, ja tie vairs nevar, jo "tiem ir ķepiņas" un Krievijas hibrīdā agresija, tad neko. Svēta vieta tukša nepaliks.

Pasaulē ir valstis, kuras atceras, ka lielā politika — tas ir nekad nebeidzams, smags darbs, kolosāla atbildība, vienkāršu lēmumu neesamība, kurus pieņem nebūt ne Twitter, un milzīgs slogs, kuru spēj ievērot nedaudzi. Un vēl viņi atceras, ka humors, neapšaubāmi, ir nepieciešama dzīves daļa, taču politika, pirmām kārtām, ir ļoti nopietna un pat traģiska lieta, jo vienmēr tiek būvēta uz cilvēku dzīvībām, kuri ir cienīgi, lai pret viņiem izturas ar pienācīgu cieņu.

Un vēl šīs valstis zina drošus līdzekļus, kuri ļauj būt pārliecinātiem: antikrieviskās mediju vētras neizšļakstīsies ārpus mediju robežām. Un šie līdzekļi jau sen ir atklāti — armija un flote.

Autora viedoklis var neatbilst redakcijas pozīcijai.    

Pēc temata

Kiršteins: sēdināt tos, kuri Salaspili sauc par nāves nometni
Kiršteins: Putinam nav vajadzīga "Saskaņas" partija

Galvenie temati