23:46 12 Decembris 2017
Rīga+ 7°C
Tiešraide
Latvijas Republikas ministru kabinets. Foto no arhīva

Par dizaina nozīmi valsts pārvaldē

© Foto: © BaltNews.lv
Viedoklis
Saņemt īso saiti
Pāvels Kirillovs
40

Nesen Ministru kabinetā notika aizraujoša diskusijā par dizainu valsts pārvaldībā. Un ziniet ko? - Svarīga, aktuāla tēma, jo neticami zemi ir iedzīvotāju uzticības reitingi savai valdībai un valsts aparātam kopumā.

Mēģināja dažnedažādi: uzlabot pārvaldes kvalitāti, caurskatāmību un tā tālāk, un tā joprojām. Nekas nesanāca. Varbūt tiešām problēma slēpjas sliktā dizainā?

Man, piemēram, pavisam nepatīk lielākās Latvijas ministru daļas dizains. Tas ir novecojis. Nu, varbūt, finanšu un veselības ministres Anda Čakša un Dana Reizniece-Ozola gan ir pietiekoši labas. Ir uz ko paskatīties. Toties pārējie…
Manuprāt, lielākā daļa iedzīvotāju mani atbalstīs, ja teikšu, ka mums derētu kāda īpaši moderna un drosmīga pieeja. Piemēram, ministri varētu izskatīties kā nelieli nespodra metāla cilindri ar detaļām no melnkoka un dzintara inkrustācijām, ar skaistām krāsainām spuldzēm. Tas ir ne tikai skaisti un dāvātu Latvijai iespēju gūt laurus starptautiskās dizaina izstādēs, bet arī funkcionāli. Tādus valdības locekļus būtu vieglāk transportēt un uzglabāt. Un kāda  budžeta ekonomija!


Protams, arī valdības ēkas dizains pārciestu ievērojamas izmaiņas. Tas varētu būt nevis kroplīgs pelēkā granīta gabals, kas aizņem kvartālu pilsētas centrā, bet monospārns no viegliem sakausējumiem un ogļplastika. Aprīkots ar spēcīgiem raķešu dzinējiem palaišanai orbītā un ārpus tās robežām. Diemžēl tā nav.
Vispār valsts pārvaldē dizains plaši tiek pielietots. Taču pārsvarā tas ir restailings un apgreids. Atcerieties taču, ka katru gadu valsts budžeta līdzekļu sadales laikā notiek neliels skandāliņš.

Izrādījās, ka Saeimā pastāv tā saucamās deputātu kvotas. Būtībā tā ir valdošās koalīcijas politiķu likumīga kukuļdošana saviem vēlētājiem. Katru gadu tautas kalpiem piešķir kādu naudiņu, lai viņi varētu darīt ko labu saviem vēlētājiem — nokrāsot baznīcas jumtu, nopirkt mežragu mūzikas skolai. Koalīcijas deputātiem tiek atvēlēti 20 tūkstoši. Katram. Opozīcijas deputātiem, protams, naudu nepiešķir. Ierodoties laukos pie vēlētājiem, viņi aprobežojas ar čupa-čupsiem un bukletiem.
Pērn deputāti kvotu ietvaros piešķīra dažādiem projektiem vairāk nekā 20 miljonus eiro — sporta federācijām, pašvaldībām, sabiedriskajām organizācijām un baznīcām. Deputāti apgalvo, ka šī nauda netiek izšķērdēta, par to tiek realizēti daudzi lietderīgi projekti, kuri citādi nevarētu saņemt finansējumu. Oponenti savukārt norāda uz netaisnīgiem piešķiršanas kritērijiem, jo finansējumu galvenokārt saņēmušas valdošai koalīcijai pietuvinātas pašvaldības un organizācijas.


Tāpēc šogad nolēma rīkot restailingu. Tagad deputātu kvotas dēvē par… ministru kvotām vai ministru prioritātēm. Tirgošanās šajā jautājumā politiskajos gaiteņos jau notikušas. Prasītāju netrūka, situāciju pasliktina tas, ka pirmsvēlēšanu gadā atteikt viņiem praktiski nav iespējams, reizi četros gados deputātu sirdis pret elektorātu ir īpaši mīkstas. Tāpēc bija pamatotas aizdomas, ka, no kvotām pārvēršoties par prioritātēm, tēriņi būtiski pieaugs. Tātad valdība ministriju prioritārajiem pasākumiem 2018. gada budžetā piešķīrusi 345 miljonus eiro, — par to žurnālistiem paziņoja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola pēc Ministru kabineta sēdes.
Skaidrs, šo 345 miljonu vidū ir daudz vienkāršāk nomaskēt nožēlojamus 20 vai 40 miljonus. Tāpēc šogad nauda tiek piešķirta nevis zvanu torņa remontam vai  bumbu iegādei, bet abstraktai medicīnai, izglītībai, kultūrai utt. Tomēr gadās, ka vēlētāju intereses izkrīt ārā. Piemēram, Kultūras ministrija lūgusi palielināt ministru prioritātes par 1,8 miljoniem, lai veiktu Lielo kapu un kādu sakrālo objektu remontu. Tieslietu ministrija izsita naudu politiski represēto personu dotāciju palielināšanai. Aizsardzības ministrija lūgusi līdzekļus nacionālo partizānu biedrībai vai "meža brāļiem". Un tā tālāk un tamlīdzīgi.
Protams, dizains ir ārkārtīgi svarīgs. Piemēram, žurkas neviens nemīl. Taču visi dievina ezīšus un vāveres. Lai gan ezīši tās pašas žurkas vien ir, tikai stilīgā adatainā kažociņā, kas vienlaikus kalpo par frizūru. Un vāveres arī ir tās pašas žurkas, tikai nevis ar riebīgu un noplukušu asti, bet gan ar rudu un pūkainu.

Pēc temata

Andris Piebalgs vēlas atteikties no deputātu kvotām
Kāpēc latviešu politiķus nevar dēvēt par prostitūtām
Latvijas bijušais premjers pastāstījis, kā izvest valsti no bedres
Noskauduši. Latvijai nav izdevies dabūt atpakaļ Rīgu

Galvenie temati