06:47 29 Maijs 2017
Rīga+ 19°C
Tiešraide
Un tomēr lielāko iespaidu uz rīdziniekiem atstāj visuresošie kalni

"Naivie ceļotāji": uz Zemes ir pārāk daudz vietu projektam punktu pielikt neizdosies

Sputnik / Робертс Вицупс
Viedoklis
Saņemt īso saiti
Aleksejs Stetjuha
Naivie ceļotāji: no Rīgas uz Sibīriju (43)
91

Atgriezušies mājās, apsolījām sev, ka nedēļu atpūtīsimies, taču nepārtraukti domājam par jauniem braucieniem.

Plānojot braucienu uz Sibīriju, šausmīgi baidījāmies un atklāti izrādījām bailes viens otram. Sākām baidīties, tiklīdz atvērām ceļa kartes.

Ne lāču, ne sala, ne bēdīgi slaveno ceļu un muļķu. Protams, mums bija zināms priekšstats par Krievijas mērogiem, taču, atklāti sakot, nolaidās rokas, kad sākām plānot maršrutu.

Viss "Naivais ceļojums" — lielā apskatā >>

Jēdziens "neaptverama" vairs nebija nekāda metafora. Mēs kautrīgi vilkām sarkano maršruta līniju no viena punkta līdz otram un sapratām, ka mums būs vajadzīgs vesels gads, lai aptvertu visu, ko gribas. Projektam ir vajadzīgs filtrs. Ar gadu nekas neizdevās, un filtru atradām.

Godīgi sakot, viss projekts veidojās tā, lai būtu bail. Mēs baidījāmies ne tikai no attāluma, bet arī no sabiedrības attieksmes un mūsu izraudzītās informacijas platformas. Padzirdot par Sputnik, daudzi mums pareģoja profesionālās karjeras beigas Latvijā. Šī iemesla dēļ ilgi nevarējām atrast trešo komandas locekli. Tomēr atradām. Nav nozīmes vēlreiz aprakstīt visu sagatavošanās procesu. Par to jau rakstījām.

Vienā brīdī mums pašiem šķita, ka brauciens nav īsts. Tik bieži stāstījām visiem, kurp un kā brauksim, ka nodomājām — mēs nekur un nekad neaizbrauksim. Brauciens tika atlikts. Tādi toponīmi kā Omska, Ufa un Krasnojarska zaudēja aprises. Un te pēkšņi — bac! — mēs sēdējām autobusā. Un devāmies ceļā.

Diennakts laikā Krievija nokļuva pastieptas rokas attālumā. Nakts ceļā, un jau no rīta mēs skatījāmies uz Ļeņina pieminekli Smoļenskas centrā. Pēc pāris dienām Roberts, kurš brauca līdzi kā pretsvars "tiem krieviem" kļuva par savējo. Trīs nedēļas, 504 stundas plecu pie pleca. Dzelzceļa un autoceļu kilometri, pilsētu un ciemu hektāri, viesnīcu kvadrātmetri. Stundām ilgas intervijas un personiskas sarunas: šajās dekorācijās nebija iespējams izlikties, noslēpt kaut ko vienam no otra. Vai nu mēs sastrādātos vai ne. Mēs sastrādājāmies.

Katrs mūsu trio dalībnieks pildīja savu lomu, turklāt mūsu ampluā nāca pie mums paši. Valentīns bija "paps" — cilvēks, kurš atbild par visu organizāciju. Ne reizi nepalikām nakšņot uz ielas, un tas ir tikai viņa nopelns. Neticamā kārtā viņš pamanījās rezervēt numuru viesnīcā un nopirkt biļetes pusstundu pirms mēs uzdevām viņam jautājumu par to, kur nakšņosim un kā brauksim.

  • Olga Bajandina. Mācītāja mājas pārvaldniece Ačinskā
    Olga Bajandina. Mācītāja mājas pārvaldniece Ačinskā
    © Sputnik / Робертс Вицупс
  • Marika Valdmane. Jaunā pārceļotāju paaudze, Krasnojarska
    Marika Valdmane. Jaunā pārceļotāju paaudze, Krasnojarska
    © Sputnik / Робертс Вицупс
  • Anastasija Muhina. Krasnojarskas reliģiskā sabiedriskā organizācija Latviešu nacionālā kultūras biedrība Dzintars
    Anastasija Muhina. Krasnojarskas reliģiskā sabiedriskā organizācija "Latviešu nacionālā kultūras biedrība "Dzintars""
    © Sputnik / Робертс Вицупс
  • Jevgēņijs Bobiļevs. Krasnojarska
    Jevgēņijs Bobiļevs. Krasnojarska
    © Sputnik / Робертс Вицупс
  • Iļja Vojevodins. Krasnojarskas Pedagoģiskā institūta Reliģijas zinātnes katedras docents
    Iļja Vojevodins. Krasnojarskas Pedagoģiskā institūta Reliģijas zinātnes katedras docents
    © Sputnik / Робертс Вицупс
  • Tēvs Antonijs Badura. Polis, Svētās Dievmātes Dzimšanas draudzes mācītājs, Ačinska
    Tēvs Antonijs Badura. Polis, Svētās Dievmātes Dzimšanas draudzes mācītājs, Ačinska
    © Sputnik / Робертс Вицупс
  • Anatolijs Ugainovs. Reģionālās sabiedriskās organizācijas Ačinskas pilsētas Latgaļu kultūras centrs vadītājs
    Anatolijs Ugainovs. Reģionālās sabiedriskās organizācijas "Ačinskas pilsētas Latgaļu kultūras centrs" vadītājs
    © Sputnik / Робертс Вицупс
  • Andris Tupesis. Latviešu tautiešu biedrības priekšsēdētājs, Omska
    Andris Tupesis. Latviešu tautiešu biedrības priekšsēdētājs, Omska
    © Sputnik / Робертс Вицупс
  • Alberts Knaķis, pensionārs, Ufa
    Alberts Knaķis, pensionārs, Ufa
    © Sputnik / Робертс Вицупс
  • Viktors Karkļins. Baškortostānas Latviešu sabiedriskās organizācijas priekšsēdētājs, Ufa
    Viktors Karkļins. Baškortostānas Latviešu sabiedriskās organizācijas priekšsēdētājs, Ufa
    © Sputnik / Робертс Вицупс
  • Ivars Strocs. Latgalis. Smoļenska
    Ivars Strocs. Latgalis. Smoļenska
    © Sputnik / Робертс Вицупс
  • Tatjana Černova. Smoļenskas reģionālās sabiedriskās latviešu tautiešu organizācijas Saknes priekšsēdētāja
    Tatjana Černova. Smoļenskas reģionālās sabiedriskās latviešu tautiešu organizācijas "Saknes" priekšsēdētāja
    © Sputnik / Робертс Вицупс
  • Svetlana Bremza. Kaškurino ciema iedzīvotāja
    Svetlana Bremza. Kaškurino ciema iedzīvotāja
    © Sputnik / Робертс Вицупс
  • Ilona Saverasa. Latviešu valodas skolotāja. Maksima Gorkija ciems
    Ilona Saverasa. Latviešu valodas skolotāja. Maksima Gorkija ciems
    © Sputnik / Робертс Вицупс
  • Milda Vecis. Maksima Gorkija ciems
    Milda Vecis. Maksima Gorkija ciems
    © Sputnik / Робертс Вицупс
  • Oļegs Gofrats. Čeļabinskas pirmā galvenā arhitekta mazdēls
    Oļegs Gofrats. Čeļabinskas pirmā galvenā arhitekta mazdēls
    © Sputnik / Робертс Вицупс
  • Olga un Sergejs Benke. Latviešu ciems Bobrovka
    Olga un Sergejs Benke. Latviešu ciems Bobrovka
    © Sputnik / Робертс Вицупс
1 / 17
© Sputnik / Робертс Вицупс
Olga Bajandina. Mācītāja mājas pārvaldniece Ačinskā

Pie tam viņš pamanījās rakstīt dziļus un dompilnus rakstus. Iespiesties mūsu varoņu biogrāfijās, iegaumēt datumus un ciparus, pie tam noformējot to visu vieglā tekstā.

Roberts kļuva par mūsu acīm: par acīm pierē, pakausī un pat par trešo aci. Projektā viņš klusēja kā partizāns. Tikai retumis viņš rakstīja īsas piezīmes, kas acumirklī kļuva populāras. Toties viņš pamanījās ieraudzīt to, ko neredzējām mēs.

Nē, protams, mēs redzējām, cik skaisti ir mums apkārt. Aprakstījām redzēto, kā nu spējām. Taču vēlāk, kad aplūkojām Roberta fotogrāfijas, mums gribējās par redzēto rakstīt vēlreiz, tajā rakursā, kādu rādīja Roberts.

Fotogrāfs Roberts Vīcups
Sputnik / Алексей Тихомиров

Man tika visvienkāršākā — brīvā mākslinieka — loma. Kā akins es dziedāju par to, ko redzēju. Centos emocionāli pastāstīt, kādas izjūtas radīja brauciens. Man mani labsirdīgi smējās. Sak, visiem maniem tekstiem formāts ir viens un tas pats: "pamodāmies, piecēlāmies, uzpīpējām un braucām. Atbraucām, aprunājāmies, izgājām laukā, uzpīpējām un paklusējām. Braucām atceļā un gājām gulēt: klusa nakts Sibīrijā. No rīta — atkal ceļā." Es pat vienā brīdi uzjautāju, sak, vai man nevajadzētu rakstīt citādi. Man teica: "Nekādā gadījumā. Turpini tādā pašā garā."

Protams, mums bija bail. Tas ir nopietns izaicinājums: trīs nedēļas uzturēt spriedzi plašā auditorijā. Bez redaktora, bez režisora, bez sagatavošanās, trijatā. Mēs strādājām caurām diennaktīm bez brīvdienām. Cēlāmies septiņos, gulēt gājām trijos naktī. Miegā arī domājām. Mēs vērām vaļā datorus un strādājām visur: ciemos, mašīnā, vilcienā, uz ielas. Ne tāpēc, ka mēs būtu kādam parādā — tāpēc, ka bijām parādā paši sev.

Naivie ceļotāji: nacionālās viesmīlības īpatnības
© Sputnik / Робертс Вицупс
Mums bija svarīgi pārbaudīt sevi, pierādīt sev, ka mēs varam. Mums viss izdevās. Mūsu pašu acīs izdevās. Bija tādi, kas teica, ka esam haltūrējuši. Bija arī tādi, kas nesaprata, priekš kam mēs to visu esam uzsākuši.

Bija jūtama profesionāla skaudība no kolēģu puses. Arī viņus mes saprotam: runa nav par to, ka esam paveikuši kaut ko labāk nekā viņi. Lieta tāda, ka esam kaut ko paveikuši. Viņi lasīja mūsu rakstus un domāja, ka būtu varējuši uzrakstīt labāk. Esmu pārliecināts, ka bieži vien viņiem bija taisnība. Vienkārši vienā brīdī mēs neizbijāmies un darījām tik tālāk. Gluži kā tā kurlā varde no fabulas, mēs neizdzirdējām, ka nav iespējams dabūt finansējumu tādam projektam un darbojāmies. Kā nu izdevās, tā izdevās. Mēs esam apmierināti.

Protams, mēs turpināsim. Esam sastrādājušies, atraduši viens otru, un mums visiem telefonos ir pasaules karte, bet galvā — vietas uz zemeslodes, par ko gribam pastāstīt. Atgriezušies mājās, apsolījām sev, ka nedēļu atpūtīsimies, taču nepārtraukti domājam par jauniem braucieniem. Trīs nedēļu laikā esam mazliet noguruši viens no otra, taču sazvanāmies ik dienas un spriežam par jauniem plāniem.

Tik ilgus gadus esam strādājuši žurnālistikā. Tik ilgus gadus esam sapņojuši rakstīt tā, kā domājam. Bez cenzūras, bez uzdevumiem, neatskatoties pāri plecam. Tik daudzas reizes esam dzirdējuši, ka tā ir utopija, ka tas nav iespējams. Šoreiz vienkārši ņēmām un pamēģinājām. Mums izdevās.

Goda vārds, tā ir varena sajūta.

Par "Naivo ceļotāju" projektu varat lasīt šeit >>

Brauciena maršruts publicēts šeit >>

Temats:
Naivie ceļotāji: no Rīgas uz Sibīriju (43)

Pēc temata

Ačinska "Naivo ceļotāju" fotoobjektīvā
"Naivie ceļotāji": FAQ, jeb biežāk uzdotie jautājumi par Sibīriju
Ziemīgā Bobrovka: Sibīrijas taigas baltajā klusumā
Sibīrija visā krāšņumā: "Naivie ceļotāji" Omskas apgabalā

Galvenie temati