RĪGA, 6. janvāris — Sputnik. Tas ir labi, ka Latvija cīnās ar korupciju, ēnu ekonomiku un naudas atmazgāšanu, taču "kapitālā remonta" ietvaros valsts nodarījusi kaitējumu savam finansiālajam sektoram, un daži vietējie uzņēmumi kļuvuši par raganu medību upuriem, norādīja ekonomiste Jevgeņija Zaiceva radio Baltkom ēterā.
Pēc viņas vārdiem, no globāla skata uz valsti, kas iznīdē korupciju, naudas atmazgāšanu, pelēkās shēmas un terorisma finansēšanu, premjerministram Krišjānim Kariņam ir iemesls lepoties, tomēr jāņem vērā sekas Latvijas ekonomikā, un tās būs skumjas.
"Mūsu bankas, kas specializējās investīciju projektos, tas ir, piesaistīja ieguldītāju naudu un pelnīja finanšu tirgu, pēc būtības, strādāja valsts labā – maksāja nodokļus. Tādējādi mēs mazliet iezāģējām zaru, un nodokļu ienākumi saruka. Piedevām samazinājās darba vietas ar pietiekami augstu algas līmeni," norādīja Zaiceva.
Privātais bizness cieta finanšu nozares reformēšanas stingro un steidzīgo pasākumu rezultātā, atzīmēja ekonomiste. Viņa uzsvēra, ka, aizbildinoties ar nozares attīrīšanu no riskantiem spēlētājiem un pelēkā kapitāla, notiek raganu medības.
"Aiz šī zīmola bankas nopietni uzbruka vietējam biznesam. Daudzi uzņēmēji cieta, kad bankas atteicās pieņemt maksājumus viņu partneriem vai pat ieteica slēgt kontus. Mēs ar to sadūrāmies, un tā ir ļoti slikta tendence," paskaidroja ekonomiste.
Atgādināsim, ka banku "tīrīšana" Latvijā sākās pēc skandāla ap ABLV Bank. 2018. gada februārī ASV Finanšu ministrija apsūdzēja ABLV, otro lielāko banku Latvijā, lielāko neatkarīgo privāto banku valstī, par naudas atmazgāšanu un saikni ar transakcijām, kas saistītas ar Ziemeļkoreju, kā arī par ierēdņu uzpirkšanu. Banka pieņēma lēmumu pašlikvidēties, jo ne ECB, ne Latvijas Banka to neglāba.
Pēc tam banku sistēma Latvijā saskārās ar vērienīgām izmaiņām, kuru vidū galvenā bija atteikšanās no sadarbības ar nerezidentiem un tā saucamajiem čaulas uzņēmumiem. Cīņa ar "netīro" naudu izvērsās tādā mērogā, ka skāra arī uzņēmumus, kas veica labi pārskatāmu darbību, maksā nodokļus un neizmanto ārzonas jurisdikciju. Pamatam tika izmantots tikai fakts, ka tie ir nerezidenti, tāpēc "aizdomīgi", tika slēgti šo uzņēmumu konti, noraidīti lūgumu atvērt jaunus kontus, tika pieprasīts milzums dokumentu, kas apstiprinātu naudas izcelsmi, tika iesaldēti aktīvi līdz izmeklēšanas beigām.
Latvijas bizness, publicisti un vairāki politiķi negatīvi vērtē Latvijas valdību par lēmumu slēgt ABLV Bank un "padzīt" nerezidentus no citām valsts finanšu un kredītiestādēm, lai arī šī sektora apkalpošana nesa vērā ņemamus ienākumus, daļa no kuriem ieplūda arī valsts budžetā nodokļu veidā.
