RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Latvijā ir attīstīta IT un kokapstrādes nozare. Lielie rūpniecības uzņēmumi tika slēgti pēc valsts iestāšanās ES pēc nacionālās pazīmes – tie bija orientēti uz Krieviju. Patlaban valstij virs ūdens turēties palīdz Eiropas finansējums, paziņoja Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs intervijā YouTube kanālam "Pervij kazackij".
"Kad iestājāmies ES, protams, mēs tur esam "nabaga radinieki", mūsu valsts ir trešā no beigām, sliktāka par mums ir tikai Bulgārija un Rumānija. Mēs pastāvīgi saņemam ES finansiālo atbalstu, ko, starp citu, saņem arī Ukraina, un tas palīdz Latvijai tagad labi turēties virs ūdens, - konstatēja Danusēvičs. – Slikti, ka, atjaunojot nacionālo neatkarību, tika nolemts slēgt virkni rūpniecības uzņēmumu, kas valstij deva visai lielus ienākumus, taču tie bija orientēti uz Krieviju, tas ir, dibinātāji bija Krievijas pilsoņi, un strādnieki pārsvarā bija krievi. Rūpnīcas tika slēgtas pēc nacionālās pazīmes, un mēs daudz zaudējām arī elektronisko rūpniecību, to pašu VEF un citus uzņēmumus.
Šodien Latvijas ekonomika pārsvarā turas uz IT tehnoloģijām, kas pie mums ir visai labi attīstītas, un kokapstrādes... Pārējais ir sīkas rūpniecības nozares, ar ko nepietiek normālai, stabilai valstij bez ārējā atbalsta."
Danusēvičs piebilda, ka Latvijā, protams, palikusi pārtikas rūpniecība – valstij ir lieli resursi, tīra daba, taču tās nav plaša eksporta preces. Bez tam Latvijai ir spēcīgs konkurents – Lietuva, kas lielāko daļu, piemēram, piena produktus ražo lētāk un labāk.
"Laikā, kad tika investēti Eiropas līdzekļi, valsts pie mums radīja lielu skaitu uzņēmumu, kas bija noslogoti par 30-40%, līdz ar to produkti bija daudz dārgāki. Pie tam konsolidācija pie mums notika lēnāk un nevienmērīgi – ir viens liels piena koncerns un pāris vidēji koncerni, un mums neizdevās izstrādāt tik labus produktus, kā, piemēram, Lietuvas siers "Džiugas", kas, var teikt, jau izgājis pasaules līmenī. Bet pie mums šodien nav pat cietā siera, ko es varētu piedāvāt Ukrainas tirgum. Ir mīkstie sieri, taču tie nav tik kvalitatīvi, lai tos būtu iespējams piedāvāt grupā "ekonom+". Bet "lētajā" grupā tie cieš sakāvi konkurencē ar Poliju," stāstīja Danusēvičs.
Turpinot "produktu" tēmu, Danusēvičs atbildēja uz jautājumiem par pazīstamajiem Latvijas produktiem – šprotēm un balzamu – vai paši latvieši tos ēd, vai tie ir tikai labumi eksportam.
"Latvijā zivis mīl – ne tikai šprotes. Visai populāras ir siļķes. Nezinu, kāpēc mēs šurp eksportējam tik maz siļķu, iespējams, arī tā varētu būt pieprasīta prece. Balzama nozare attīstās, rodas jaunas mūsdienīgas prečzīmes, piemēram, ar upenēm, tagad gatavo arī līdzīgu degvīnu. Vēl labs eksporta produkts, kas arī šeit tiek labi pārdots, - alus. Pārsvarā tas arī ir viss. Vēl ir čipši, ko mēs eksportējam, bija Laimas šokolāde – tagad to nopircis norvēģu koncerns," teica Danusēvičs.
Pēc viņa domām, lietuvieši labāk pastrādājuši vēl vienā nozīmīgā nozarē – tranzītā.
"Lietuvieši labāk vienojas ar kaimiņiem. Diemžēl ar Minsku tagad labāk sadarbojas Klaipēdas osta nekā Ventspils un Liepāja, kas dāvā alternatīvu ceļu baltkrievu precēm uz Eiropu vai Ķīnas precēm – uz Eiropu un Skandināviju," paskaidroja Danusēvičs.
Viņš norādīja, ka pēc neatkarības atjaunošanas Latvija nav spējusi radīt rūpniecības vidi, kas dāvātu ilgtermiņa ienākumus valstij, ne tikai atsevišķiem aktīvu īpašniekiem.
Patlaban Latvijā joprojām tiek pieņemti likumi, kuri apkalpo noteiktu grupu intereses. Partijas, nākdamas pie varas, "atpelna" sponsoru naudu, jūtama arī ekonomisko grupu un uzņēmumu ietekme likumdošanas procesā. "Pie mums nesen pieņēma likumu par taras depozīta sistēmu. Tur, protams, daudz ieguldījis skandināvu kapitāls un cits, pagaidām man nezināmas izcelsmes kapitāls, kas rada alternatīvu skandināviem. Viņi kopā "radīja" likumu par depozītu un tagad cīnīsies, kurš no viņiem te saimniekos un saņems 80 miljonus eiro, ko plānots ieguldīt šīs sistēmas attīstībā" Danusēvičs minēja piemēru.
Viņš atzīmēja, ka katrā likumā saskatāma tamlīdzīga ietekme.
Nodokļu politikas aspektā izmaiņas vairāk atbilst valsts un aparāta politiskajām interesēm, uzskata Danusēvičs.
"Mums ir ļoti liels valsts aparāts, un trešo daļu darbinieku baro budžets. Līdz ar to "budžetā" strādājošo cilvēku intereses gūst pārsvaru pār uzņēmējdarbības attīstības interesēm. Šodien nodokļu politika ir visai nelabvēlīga uzņēmējiem," norādīja Danusēvičs.
Tāpat viņš savā intervijā pieminēja valdības vēlmi politiski ierobežot biznesa sadarbību ar Austrumiem, piemēram, tagad noteiktas bankas slēdz kontus uzņēmumiem, kuru ekonomiskā darbība pārsvarā saistīta ar tirgu austrumos. Pie tam bizness nevēlas bez nepieciešamības saasināt attiecības ar Krieviju.
"Šeit nav loģikas, tikai politiskais diktāts, iespējams, citu valstu intereses – slēgt Latviju kā banku peļņas sektoru, kas atņem ienākumus citām finanšu grupām. Tā ir latviešu ierēdņu un politiķu īpatnība – viņi ļoti klausa tos, kas dod mazus vai lielus ienākumus, amatus ES vai zināmas priekšrocības," teica Danusēvičs.
