Eirofondi nav izglābuši šprotes: zivju pārstrādes uzņēmumu iekārtas pērk Krievija

© Sputnik / Sergey MelkonovГотовые шпроты вручную сортируют и раскладывают по банкам
Готовые шпроты вручную сортируют и раскладывают по банкам - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Tagad iekārtās, ko Latvijas uzņēmumi reiz iepirkuši par eirofondu līdzekļiem, šprotes tiks ražotas zvejnieku kolhozā "Za Rodinu" Kaļiņingradā.

RĪGA, 1. oktobris — Sputnik. Viens no lielākajiem zivju pārstrādes uzņēmumiem Kurzemes ziemeļos bankrotējis, un tā iekārtas iegādājušies konkurenti Krievijā, vēsta raidījums Nekā personīga kanālā TV3.

Grūti laiki Latvijas uzņēmumiem sākās 2015.gadā, kad Krievijas lauksaimniecības produkcijas kontroles iestāde aizliedza zivju produkcijas ievešanu Krievijā no Latvijas un Igaunijas, ņemot vērā inspekcijās konstatētos sistemātiskos pārkāpumus. Daži uzņēmumi pielāgojušies jaunajiem apstākļiem, tomēr daudziem tas nav izdevies.

No eirofondiem līdz kolhozam

"Sabiedrība IMS", viens no lielākajiem zivju pārstrādes uzņēmumiem Kurzemes ziemeļos, Mērsragā nodarbināja 200 cilvēkus. Mūsdienīgās iekārtas bija iegādātas par ES fondu līdzekļiem un izmaksāja vairāk nekā trīs miljonus eiro. Daļa iekārtu tika nopirkta jau pēc Krievijas tirgus slēgšanas.

Jaunus tirgus apgūt neizdevās. 2017. gadā elektroenerģijas tirgotājs SIA "Geton Energy"  pieprasīja uzņēmuma atzīšanu par maksātnespējīgu.

Рыбные консервы Riga Gold на выставке Продэкспо-2018, производитель Gamma-A - Sputnik Latvija
Cilvēki nevēlas likt šprotes bundžās. "Gamma-A" slēgs ražotni Rīgā

Firma vairākus miljonus palika parādā "Rietumu bankai", vairāk kā 300 000 eiro – valstij. Lai apmierinātu kreditoru prasības, maksātnespējas administrators šī gada februārī pārdeva izsolēs uzņēmumam piederošo īpašumu – saldētavas un ražošanas iekārtas. Aprīkojumu par 1,2 miljoniem nopirka uzņēmums "Zītari LZ".

Trīs mēnešus vēlāk "Zītari LZ" nopirka vēl viena bankrotējuša zivju pārstrādātāja – "Kuršu zeme"  īpašumu par  280 000 eiro. Šī firma apguva eirofondu līdzekļus par 2,8 miljoniem eiro . Vēl 2017.gadā uzņēmums iegādājās iekārtas par pusmiljonu eiro.

"Zītari LZ" pamatdarbības veids ir ēdināšanas pakalpojumi. Rīgā un Ventspilī uzņēmumam pieder vairākas ēdnīcas. Uzņēmums neplāno nodarboties ar zivrūpniecību, un izsolē iegūtās iekārtas tiek pārdotas tālāk – uz Krieviju.

"Man piegāja opcija, izdomāju jaunu biznesu, visu to zivju pārstrādi Latvijā, zinu, kas tur notiek, pats esmu ņēmies ar zivīm, man ir kuģi bijuši, tāpēc es viņus visus pazīstu – vienkārši tirgojam.

Mēs daļu pārdodam uz Ukrainu, daļu Baltkrieviju…Uz Kaļiņingradu arī vedam ārā. IMS uz Kaļiņingradu vedam ārā, daļu, ne visu," atklāja "Zītari LZ" izpilddirektors Juris Zeltiņš.

Kaļiņingradā iekārtas nopircis uzņēmums "EnergoMehProm". Tā īpašnieks Leonīds Hodosko ir arī Kaļiņingradas zvejnieku kolhoza "Za Rodinu" tehniskais direktors. Kolhozs no Latvijas jau iegādājies zvejas kuģi. Pēdējos gados uzņēmums paplašina ražošanu, lai cita starpā aizvietotu arī šprotu piegādes no Latvijas un izietu Eiropas tirgū.

Likumsakarīgs process

Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits neuzskata par problēmu to, ka iekārtas no Latvijas nonāk pie konkurentiem.

"Es domāju tas ir normāls process, tās iekārtas eksportē un uzstāda arī Latvijas kompānijas, starp citu – Krievijā. Ko darīt, ja uzņēmumam tirgus ir beidzies un šīs iekārtas vienkārši stāv, tad to vērtība praktiski ir nulle, izņemot, ja ir kāds un šajā gadījumā tā ir Krievija, kur šādas iekārtas ir pieprasītas," saka Šmits.

Рыбокомбинат За Родину в Калининградской области - Sputnik Latvija
"Latvija mums nav konkurente": Baltkrievija sagaida Jauno gadu ar savām šprotēm

Problēmas nesaskata arī Lauku atbalsta dienests, kas ir atbildīgs par Eiropas fondu finansējuma uzraudzību.

"Likumsakarīgi šīs iekārtas nopērk citi un šajā gadījumā tie ir Krievijas uzņēmumi, kas arī ir izskaidrojams ar to, ka viņi šo zivju konservu apstrādi šobrīd attīsta, ņemot vērā to, ka konservs ir viņu produkts, ko viņi patērē un mūsu apstrādes uzņēmumi ir kā paraugs bijis līdz šim. Šīs iekārtas, ko viņi ir iegādājušies, ir pietiekoši labas, lai izmantotu arī viņu uzņēmumi šobrīd," norāda Zivsaimniecības un valsts atbalsta departamenta direktors Rinalds Vācers.

Ziņu lente
0