RĪGA, 26. jūlijs – Sputnik. VAS "Latvijas Dzelzceļš" prezidents Edvīns Bērziņš un viceprezidents Aivars Strakšas pēc ilgstošām pārrunām ar LDz padomi pieņēma lēmumu aiziet no kompānijas valdes, tiek ziņots dzelzceļu kompānijas mājaslapā.
"Mēs esam "Latvijas Dzelzceļa" un visas tranzīta nozares patrioti, un augstāk par savām profesionālajām ambīcijām vērtējam "Latvijas Dzelzceļa", visu Latvijas dzelzceļnieku un valsts intereses. Šāds lēmums pieņemts, lai pēc iespējas ātrāk rastu izeju no krīzes, kas sākās maija sākumā," paziņoja Bērziņš.
Bērziņa un Strakša darba līgumi tiks lauzti 12. augustā.
Tāpat tiek ziņots, ka Ēriks Šmuksts un Ainis Stūrmanis turpinās darbu Latvijas Dzelzceļa valdē.
Pēc Latvijas Dzelzceļa padomes priekšsēdētāja Jāņa Langes sacītā, gan valde, gan padome uzskata, ka apstākļos, kad nav dialoga starp kompānijas vadību un Satiksmes ministriju, kura nosaka nozares politiku, visu cilvēku interesēs ir pielikt beigas šai nenoteiktībai un virzīties tālāk.
Lange norādīja, ka dzelzceļu kravu apgrozījums Latvijā ir ievērojami samazinājies dažu pēdējo mēnešu laikā, savukārt nesaprašanās, kura radās starp ministriju un Latvijas Dzelzceļa valdes locekļiem, varēja ietekmēt efektivitātes rādītājus vēl vairāk.
Uzņēmuma padome jau ir norīkojusi pagaidu valdes locekļus – Māri Kleinbergu un Andri Lubānu. Kompānijas valdei, pēc Langes sacītā, uzdots uzdevums stabilizēt dzelzceļu pārvadājumus un veikt Latvijas Dzelzceļa darbības biznesa modeļa novērtēšanu.
Latvijas Dzelzceļa padome uzsāks kompānijas valdes locekļu konkursa rīkošanas darbus.
Pagaidu valdes loceklis Kleinbergs iepriekš ieņēma valdes priekšsēdētāja un izpilddirektora posteni loģistikas pakalpojumu kompānijā Schenker, kā arī bijis Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs. Cits pagaidu valdes loceklis – Lubāns – bijis valdes priekšsēdētājs un ģenerālsekretārs Latvijas Starptautisko autopārvadātāju asociācijā "Latvijas auto", strādājis Rīgas domes Satiksmes departamentā, 2014.-2017. gadā vadīja AS "Pasažieru vilciens", savukārt pirms tam – Autosatiksmes departamentu Satiksmes ministrijā.
Konflikts ar ministru
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija) 7. maijā izteicis neuzticību Bērziņam un diviem Latvijas Dzelzceļa valdes locekļiem – Strakšam un Ainim Stūrmanim – un piedāvāja kompānijas padomei atstādināt viņu no amatiem, kā arī sniedza Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) informāciju par to, ka uzņēmumā pastāv potenciāla korupcija un tiek īstenotas dažādas korupcijas shēmas.
Ministrs paziņoja, ka galvenās pretenzija ir saistītas ar iespējamu konkurences sagrozīšanu, kas draud ar nopietnām sekām gan Latvijas Dzelzceļam, gan valstij. Konstatēti arī daži finansiāli apjomīgi saimniecības darījumi, tostarp mārketinga un reklāmas līgumi vairāku miljonu eiro apmērā, kuri raisa domas, ka uzņēmuma valde nerīkojās lietderīgi.
Atbildes kārtā uz ministra kritiku, Bērziņš un Strakšas vērsās Valsts policijā ar lūgumu iesākt kriminālprocesu par neslavas celšanu attiecībā pret satiksmes ministru Tāli Linkaitu. "Mēneša garumā publiski izplatot deklaratīvus apgalvojumus, kuriem trūkst jebkāda pierādījumu seguma, kā arī publiski sniedzot apzinātus, apkaunojošus izdomājumus, Linkaits būtiski grauj LDz vadības un visa LDz koncerna reputāciju, gan radot sabiedrībā aizdomas, ka es, mans kolēģis Aivars Strakšas un pārējās Linkaita norādītās amatpersonas personu grupā ir izdarījušas noziedzīgu nodarījumu, gan būtiski kaitējot LDz koncerna kā uzticama partnera reputācijai reģionālajos un starptautiskajos tirgos," uzskata Bērziņš.
Viņš vērsās KNAB ar lūgumu sniegt informāciju par tā rīcībā esošiem faktiem par Bērziņa un Strakša korumpētām darbībām , un saņēma KNAB atbildi, ka tam nav šāda veida informācijas.
