Saveļjevs: Latvijas zivju nozare ir mirusi, atgriezties Krievijas tirgū nav iespējas

© Sputnik / Игорь Зарембо / Pāriet pie mediju bankasЛов салаки в Калининградском заливе
Лов салаки в Калининградском заливе - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumi dzīvoja lielākoties uz Krievijas tirgus rēķina, tagad uz biznesa attīstību nenākas cerēt: flote ir novecojusi, nav ES dotāciju, nav noieta tirgu, paziņoja Zvejniecības informācijas aģentūras vadītājs Aleksandrs Saveļjevs.

RĪGA, 2. maijs – Sputnik. Eiropas Savienība nepiešķirs naudu Latvijas zivju nozares uzņēmumu atbalstam. Šīs produkcijas noieta tirgus ir vienīgi Krievija. Agri vai vēlu tie bankrotēs noieta trūkuma dēļ, paziņoja RT Zvejniecības informācijas aģentūras vadītājs Aleksandrs Saveļjevs.

Tā eksperts komentēja paziņojumus par to, ka Latvijas šprotu ražotāja Brīvais Vilnis zaudējumi 2017. gadā palielinājušies gandrīz divreiz – līdz 1,122 miljoniem eiro.

Pēc Saveļjeva sacītā, Latvijas un kopumā Baltijas zivju nozare faktiski ir mirusi.

"Flote, kas viņiem palikusi vēl kopš PSRS laikiem, ir nokalpojusi savu mūžu. Jaunu kuģu celtniecībai naudas nav. Viņiem nav iespējas doties tālos braucienos, atliek ķert zivis piekrastes ūdeņos, centieni faktiski ir bezjēdzīgi. Par acīmredzamu piemēru var nosaukt Latvijas kuģu arestus, ko veica Norvēģijas krasta apsardze, tie ir atsevišķi palikuši kuģi, kas vēl zvejo pie Špicbergenas," — pateica Saveļjevs.

Viņš atzīmēja, ka Eiropas Savienībai nav jēgas palīdzēt Baltijas zivju uzņēmumiem. "Būtu naivi domāt, ka Vācijas, Francijas, Lielbritānijas nodokļu maksātāji sāks uzturēt Eiropas Savienības nomales zivju saimniecības nozari, nerunājot jau par tās stiprināšanu un konkurentu audzēšanu," —pateica eksperts, piebilstot, ka faktiskais Latvijas produkcijas noiets bija iespējams tikai Krievijā.

Pēc Saveļjeva sacītā, Latvijas šprotu piegādes aizliegums nekādā veidā neietekmēja Krievijas tirgu.

Готовая банка со шпротами взвешивается и отправляется дальше - Sputnik Latvija
Latvijas šprotu ražotāja zaudējumi gada laikā divkāršojās

"Šprotēs izmanto gan reņģes, gan ķilavas, gan citus zivju veidus, un kad pirms trīs gadiem notika situācija ar Baltijas šprotu ievešanas aizliegumu Krievijā, mūsu zivju pārstrādātāji ātri un efektīvi reaģējuši. Daudzi uzņēmumi atvērās Tālajos Austrumos, Krimā, Kaļiņingradas apgabalā, Kaspijas jūrā. Krievijā tiek ražots liels šprotu skaits, sedzot nepieciešamo pieprasījumu. Tādēļ iespējas atgriezties šajā tirgū un konkurēt ar Krievijas ražotājiem Baltijas uzņēmumiem nav," — noslēgumā pateica Saveļjevs.

2017. gada decembra vidū "Rosseļhoznadzor" atcēla aizliegumu šprošu piegādēm uz Krieviju diviem Latvijas un Igaunijas uzņēmumiem. Atļauju piegādes atjaunošanai saņēma Latvijas uzņēmums SIA "Karavela" (zivju konservi), kā arī Igaunijas kompānija DGM Shipping AS (zivis un zivju produkcija).

Pēc vairāku ekspertu domām, zivju produkcijas ierobežojumu atcelšana Krievijā ir iespēja, ko Latvija un Igaunija centīgi izmantos, taču Baltijas ražotāju perspektīvas Krievijas tirgū neizskatās košas — šo nišu jau ir aizņēmuši Krievijas ražotāji.

Ziņu lente
0