05:18 26 Maijs 2018
Rīga+ 17°C
Tiešraide
  • USD1.1675
  • RUB72.4935
Rīgas Centrāltirgus

Ašeradens: Latvijā tautsaimniecība nav izdevusies, nāksies tirgot

© Flickr / Bryan Ledgard
Ekonomika
Saņemt īso saiti
71

Latvijā tautsaimniecība izrādījusies mazāk efektīva, nekā mazumtirdzniecība, tādēļ varas iestādes iesaka attīstīt tieši šo samērā perspektīvu nozari.

RĪGA, 8. aprīlis – Sputnik. Pēc Latvijas ekonomikas ministra Arvila Ašeradena sacītā, šobrīd mazumtirdzniecība valstī ir efektīvāka, nekā tautsaimniecība kopumā, vēsta Mixnews.lv.

Kasiere veikalā
© Sputnik / Владимир Астапкович

Par to Ašeradens paziņoja diskusijas laikā par mazumtirdzniecības nākotni Latvijā. Pēc ministra sacītā, Latvijas tirgotājiem vajadzētu vairāk attīstīt menedžmentu, piemēram, paplašināt interneta tirdzniecību.

Ekonomikas ministrs paziņoja, ka mazumtirdzniecības nozari negatīvi ietekmē bēdīgā demogrāfiskā situācija valstī. Kā piemēru viņš minēja, ka par pārtiku cilvēki, visticamāk, nākotnē netērēs vairāk.

Turklāt, pēc Ašeradena sacītā, Latvijā ir svarīgi nodrošināt konkurētspējīgas algas, jo brīvas pārvietošanās apstākļos cilvēki paši izvēlas kurā valstī viņiem dzīvot, un bieži vien izvēlējas valstis kur iedzīvotāju ienākumi ir augstāki.

"Jo ātrāk mēs sasniegsim tā saucamo līdzsvara punktu, kad Latvijas vidējā alga būs līdzsvarā minimālo algu Centrāleiropas valstīs, iestāsies līdzsvars arī iedzīvotāju emigrācijas jautājumā Latvijā," — pateica Ašeradens.

Viņš izteica pieņēmumu, ka jau nākamajā ceturksnī vidējā alga Latvijā sasniegs tūkstoti eiro.

Savukārt Baltijas Ekonomisko pētījumu centra (BICEPS) asociētais pētnieks Lauris Grāvelis uzstājās ar paziņojumu par to, ka mazumtirdzniecību ietekmē situācija reģionos. Pēc viņa sacītā, tur ir daudz mazu veikalu, kuri atrodas stagnācijas stāvoklī, un ir nepietiekams cilvēku skaits, kuri pirktu pārtikas produktus.

Latvijas Pārtikas produktu tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis atzīmēja, ka attīstība Latvijas mazumtirdzniecībā ir stabila, taču bez izaugsmes.

Krūzītis pastāstīja, ka pastāv daudz šķēršļu, tādu kā kases aparātu reformas, kuri prasa ieguldījumu un bremzē inovācijas.

Ko tirgot

Līdztekus tam, saskaņā ar Pārresoru koordinācijas centra sagatavoto "Latvijas ziņojumu Apvienoto Nāciju Organizācijai par ilgtspējīgas attīstības mērķu ieviešanu ", valstij jau nav ko tirgot. It sevišķi tas skar produktus, ko ražo lauksaimniecības nozare, vēsta Grani.lv.

Ziņojumā atzīmēts, ka Latvijas lauksaimnieku ražošanas rādītāji paliek zemi ne vien lauksamniecībā, bet arī pārtikas produktu ražošanā.

Tomēr Latvijas lauksaimnieku ienākumi 2013.-2016. gadā pieauguši vairāk nekā par 23%, neskatoties uz lauksaimniecības produktu cenu pazemināšanos.

Taču, pateicoties jaunāko tehnoloģiju izmantošanai un zinātniskiem risinājumiem, nodarbināto skaits lauksaimniecības nozarē samazinājies no 83 tūkstošiem 2010. gadā līdz 70 tūkstošiem 2016. gadā. Savukārt mazo saimniecību skaits sešu gadu laikā samazinājies no 60 tūkstošiem līdz 45 tūkstošiem.

Iestāžu savstarpējā koordinācijas centrs ziņojumā tāpat sūdzas uz nepietiekamām investīcijām lauksaimniecībā no sabiedriskajiem resursiem, kas novedis pie mazo saimniecību ražošanas apjomu samazināšanos.

Pēc temata

Tranzīts sarūk, ekonomika krītas: Latvija bīstas no jaunām KF sankcijām
Latvijas politiķis stāsta, kas varētu nopietni ietekmēt nacionālo ekonomiku
Ēnu ekonomikas pētnieks: Latvijā nepastāv bezdarbs
Latvijā kritušies ekonomiskās brīvības rādītāji
Latvijā par galveno ekonomisko darbību kļuvusi tirdzniecība

Galvenie temati