Liepājas krastā apmetusies nāra. Viņa gaida savu mīļoto kapteini

© Sputnik / Sergey MelkonovПобережье Балтийского моря в Лиепае
Побережье Балтийского моря в Лиепае - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Liepājas nāra nelīdzinās ne Andersena, ne Disneja fantāzijām – tā ir pieaugusi sieviete ar traģisku mīlestību. Savu sirdi viņa atdevusi padomju jūrniekam, kurš te pazudis vētras laikā.

RĪGA, 22. augusts — Sputnik. Liepājā neparasta mākslas projekta ietvaros parādījusies īsta nāra. Tā ir Egona Peršēvica skulptūra, ko palīdzēja izkrāsot gleznotājas Agate Apkalne un Ivonna Kalita, vēsta lsm.lv.

Projekta prezentācija notika svētdien, 23. augustā, fotoorientēšanās pasākuma "Māksla izglābs Karostu" ietvaros. 15:00 projekta līdzautors Varis Siliņš, pazīstams arī kā Liepu tēvs, un Egons Siliņš iepazīstinās publiku ar savu darbu.

Pirmo reizi skulptūra bija redzama jau vasaras sākumā, bet tagad tā ieņēmusi savu vietu pārdesmit metru attālumā no Ziemeļu mola. Enkuram izmantotas tvertnes ar slapjām smiltīm, turklāt, pēc ostas ekspertu padoma, nārai ir arī tāds kā ķīlis, lai tā varētu skaisti peldēt, šūpojoties viļņos.

Taujāts, vai nav žēl atlaist jūrā savu darbu, Egons Peršēvics atzina, ka žēl jau būs, tomēr mākslas vārdā viņš tam ir gatavs.

Nāriņa nav vienkārša skulptūra. Projekta līdzautors Varis Siliņš par to pastāstīja veselu leģendu. Izrādās, nāra gaida pie mola savu iemīļoto – zemūdenes C-362 kapteini Valentīnu Aleksejeviču Sitnovu, kurš drīz vien pēc pārcelšanas uz Liepāju 1964. gadā aizrāvās ar makšķerēšanu. Kapteinis ik vakaru ar makšķerkātiem joza uz jūru, bet, gaismai austot, atgriezās, lielākoties bez zivīm, bieži jūraszālēm aplipis, bet laimīgs. No rīta kapteinis gāja uz dienestu, bet vakarā viss atkal atkārtojās. Un tā līdz pat oktobra beigām, kad līdz pat nākamajam augustam makšķerēšana kapteini vairs neinteresēja.

"Arī 1967. gada 18. oktobra rītu Sitnovs sagaidīja vai, varbūt, nesagaidīja uz mola. Lielākais orkāns Latvijas vēsturē, kā atskrēja no jūras puses ar ātrumu 48 metri sekundē, tā nopostīja vai pusi Padomju republikas. Par bojāgājušajiem gan netika ziņots, tačuValentīns Aleksejevičs bija pazudis.

Bet kopš tā laika uz augusta beigām viļņos pie Ziemeļu mola reizēm varot ieraudzīt nāru, kas izskatoties tā it kā kādu gaidītu. Varbūt tas ir pazudušais kapteinis, pēc kura tā ilgojas, kas zin…" raksta Liepu tēvs. Šo leģendu, tāpat kā  citus stāstus par Liepāju viņš publicē savā lapā Facebook un avīzē Kurzemes Vārds.

Peršēvica un Siliņa projekts "Karostas nāra" ir viens no tiem, kuri guvuši Kultūras pārvaldes atbalstu. Tā publikai cenšas kompensēt plašo pasākumu atcelšanu koronavīrusa dēļ – cilvēkiem piedāvā virkni nelielu, tomēr paliekošu notikumu.

Ziņu lente
0