16:26 29 Maijs 2017
Rīga+ 20°C
Tiešraide
Grāmatas Nākotnes melnraksti. Latvija 1956-1991 prezentācija

"Nākotnes melnraksti" Baltijas forumā: vēsture atkārtojas

© Sputnik / Sergey Melkonov
Kultūra
Saņemt īso saiti
Vladimirs Dorofejevs
116

Vakar Baltijas forumā noritēja grāmatas "Nākotnes melnraksti. Latvija 1956-1991" prezentācija. Autori uzskata, ka tā līdzinās dokumentālajai filmai. Viņi pastāstīja, kāds ir viņu viedoklis par Latvijas attīstības vēsturi.

RĪGA, 23. oktobris — Sputnik, Vladimirs Dorofejevs. Aizvakar Baltijas forumā noritēja Jāņa Urbanoviča, Igora Jurgena un Jura Paidera grāmatas "Nākotnes melnraksti. Latvija 1956-1991" prezentācija. Sarunā ar žurnālistiem autori salīdzināja aizgājušos gadus un mūsdienas. Viņi pieminēja arī tādas vēsturiskas paralēles kā bēgļi un PSRS sairšana.

Divi grāmatas līdzautori ir Latvijā pazīstami cilvēki: Jānis Urbanovičs ir lielākās Saeimas frakcijas priekšsēdētājs, Juris Paiders – Žurnālistu savienības vadītājs. Savukārt Igors Jurgens ir krievu ekonomists. Tiesa, viņa zālē nebija, grāmatu prezentēja tikai Urbanovičs un Paiders.

Tagadējā grāmata ir ceturtais sējums. Pirmie trīs bija veltīti agrākajiem nozīmīgajiem Latvijas vēstures periodiem, par kuriem sakrājies tik daudz mītu, ka autori nolēma uzrakstīt, kā tas bijis patiesībā.

Autoru attieksme pret vēsturiskajiem notikumiem un to vērtējums atšķiras, tāpēc darbs ir ļoti interesants – tas sniedz kontrastainus viedokļus. Agrākie "Melnraksti" kļuva ļoti populāri un, domājams, tāds pats liktenis lemts arī jaunajai grāmatai.

Презентация книги Черновики будущего. Латвия 1956 - 1991
© Sputnik / Sergey Melkonov
Jāņa Urbanoviča, Igora Jurgena un Jura Paidera grāmatas "Nākotnes melnraksti. Latvija 1956-1991" prezentācija

"Katram mūsu grāmatu sējumam ir sava dvēsele. Manuprāt, stāsti ir visvērtīgākie. Pirmo sējumu vadīju es, tas ir mans iemīļotais periods. Trešo sējumu noteikti vadīja Jānis (Urbanovičs – red.). Ceturtajā interesantākās ir Igora Jurgena atklāsmes. Izrādījās, ka viņš labi pārzina PSRS pēdējo gadu politiskos darbiniekus, turklāt dažus pat pazinis personīgi," – žurnālistiem pastāstīja Paiders.

Stāstot par grāmatas rakstīšanu Krievijas un Latvijas mainīgo attiecību fonā, Juris Paiders minēja arī grūtības, kas radušās darbā ar arhīviem, un Krievijas vēstnieka Latvijā Aleksandra Vešņakova palīdzību. Viņš skaidroja, ka atbalsts bija sajūtams, un šķita, ka daudzas durvis atvērušās, pateicoties tam.

Liekuļi bez pagātnes

Atskanēja arī dažas dzēlības. Spriežot par pretrunām Krievijas un Latvijas politiķu starpā, Urbanovičs ironizēja par saviem līdzpilsoņiem: sak, daudzi mēģina iztēloties, ka viņi pasaulē nākuši četrdesmit gadu vecumā, pēc neatkarības pasludināšanas, un viņiem nav nekādas padomju pagātnes. Tas izskatās smieklīgi viņu vienaudžu acīs. 

No sevis piebildīšu, ka arī tautā ir liels skaits cilvēku, kuri "aizmirsuši" padomju pagātni, un tas jau atgādina nevis liekulību, bet gan psihisku traumu.

Jau preses konferencē dalījās līdzautoru domas par PSRS sabrukuma neizbēgamību. Paiders izteica domu, ka tāds fināls bija paredzams, un tā galvenais iemesls – strupceļā nonākusī plānveida ekonomika.

Черновики будущего. Латвия 1956 - 1991
© Sputnik / Sergey Melkonov
"Nākotnes melnraksti. Latvija 1956-1991"

Savukārt ironiskais Urbanovičs dzēlīgi izteicās par saviem laikabiedriem – politiķi bieži runā par bojāejai lemto padomju ekonomiku un aizmirst, ka viņi noēd miroņa mantojumu. Ka neatkarīgā Latvija ir uzcēlusi ļoti maz, un līdz pat šim laikam ekspluatē 80% tās pašas "nāvei lemtās" Savienības uzcelto. Sak, ja jau tā valsts bija nāvei lemta, ko lai saka par valsti, kas radījusi vēl mazāk.

Pasaule kā Krilova fabula

Stāstot par grāmatā aprakstīto PSRS sabrukuma vēsturisko periodu, Urbanovičs paskaidroja, ka no jauna jūt: mūs gaida lielas un neprognozējamas pārmaiņas, jo pasaules līderi (kā tas noticis vēsturē) netiecas pēc dialoga – tikšanās viņi izmanto, lai aprakstītu savu viedokli, un nepievērš uzmanību citu teiktajam.

Uz jautājumu par to, kādas vēsturiskās paralēles visasāk saskata autori, viņi atbildēja dažādi. 

Juris Paiders atsauca atmiņā situāciju ar bēgļiem pēc dumpja Budapeštā 1956. gadā. Kad dumpis bija apspiests, Austrija uzņēma 200 tūkstošus bēgļu. Simtiem tūkstošu cilvēku, glābjoties no politiskajām represijām, bēga uz Dienvidslāviju.

Daudzas problēmas ar bēgļiem un attiecībās ar bēgļiem bija līdzīgas. Un dīvainākais ir tas, ka šodien Ungārijā attieksme pret bēgļiem ir sliktākā.

Автограф автора
© Sputnik / Sergey Melkonov
Autora autogrāfs

Savukārt Urbanovičs pastāstīja, kāda deja vu radusies Brexit laikā. Sak, kad viņš klausījies, kā Kamerons stāsta, ka laikā, kad Lielbritānija bijusi Eiropas Savienībā, tā paveikusi visu pozitīvo, un no Eiropas nāk tikai nepatikšanas. Politiķis atcerējies kolēģus, kuri pašlaik visas neveiksmes uzveļ ES un pie, bet visus nopelnus piedēvē sev.

Tāpat arī Padomju Savienības sabrukuma laikā valdīja tikpat "konstruktīva" attieksme. Viss labais – tie ir mūsu nopelni. Visās neveiksmēs tika vainots "nolādētais sovoks". Kā mēdz teikt – nekā jauna.

Pēc temata

No Latvijas izraidīta "Rossija segodņa" darbiniece
Krievijas vēstnieks Latvijā ir sašutis par korespondentes izraidīšanu

Galvenie temati