"Tie ir šausmīgi cilvēki!" Neparastāko eksorcistu noslēpumi

Lielo Rifta ieleju, kas sadala Etiopiju divās daļās, daži zinātnieki uzskata par visas cilvēces dzimteni – ne vairāk, ne mazāk. Šeit reiz tika atrastas vissenāko cilvēku atliekas un liecības par to, ka mūsu senči ticējuši pārdabiskiem spēkiem.

Lalibelē un tās apkaimē burtiski čum un mudž visdažādāko veidu gari: vieni palīdz cilvēkiem saimniecībā, citi liek izcelties slimībām, daži sarīko dažādas nepatikšanas. Tā uzskata vietējie iedzīvotāji, kuri vēl joprojām ievēro senās tradīcijas. Šeit cilvēks it kā izkrīt ārpus laika rituma – pirmatnējas būdas, baskājaini bērni novalkātos džinsos un priesteri, kuri nēsā jau Viduslaikos darinatus krustus.

Garīdznieki šeit ir īpašā godā. Ne jau tālab vien, ka vietējie ir kristieši. Reģionā nav gandrīz nekādu skolu un slimnīcu, priesteris etiopiem ir gan skolotājs, gan meteorologs, gan dakteris.

Makuna Hadi vēl tikai gatavojas kļūt par garīdznieku. Viņš stāsta, ka tas ir garš un grūts ceļš. "Vispirms – mācības klosterī, kur uzņem no 14 gadu vecuma. Pēc tam, kamēr vēl neesi precējies, jākļūst par diakonu. To es izdarīju pirms sešiem gadiem. Tālāk ir jākalpo un jāmācās vēl vismaz desmit gadi, lai kļūtu par garīdznieku," skaidro Makuna.

Līdztekus ticības mācībai Etiopijas baznīcas garīdzniekiem ir jāpārzina ārstnieciskie līdzekļi, klimatiskie cikli, jāprot aprēķināt Mēness fāzes. Šīs iemaņas vajadzīgas, lai palīdzētu ticīgajiem.

Un pie tam garīdzniekiem ļoti labi jāpārzina sakari ar "neredzamo pasauli". Lieta tāda, ka saskaņā ar kristietības mācību, mums līdzās neredzami ir gan eņģeļi, gan velni. Pēdējie var pat iemist cilvēkā un mocīt viņu no iekšienes.

"Daudzi – it īpaši no pilsētas tālās vietās – vēršas pie eksorcista, vienalga, ir iemesls, vai nav. Taču ne vienmēr slimības iemesls ir tumšie spēki," turpina diakons.

Ar ļauno garu izdzīšanu Etiopijā nodarbojas ne tikai garīdznieki vien, tur ir arī unikāla garīgā kasta, kam nav analogu citās kristīgajās baznīcās – depteri. Šķiet, viņi ir visnoslēpumainākie Eitiopijas kristiešu vidū.

Etiopijas baznīcā depteri veido zemāko garīdznieku kārtu. Viņiem seko diakoni, pēc tam – garīdznieki, bīskapi. Depteru galvenais uzdevums ir palīdzēt dievkalpojumā, kur viņi lasa psalmus, dzied un... rībina bungas. Arī tā ir viena no vietējās kristietības īpatnībām.

Kristieši Etiopijā nav līdzīgi nevienam. Viņu kopiena, šķiet, ir viena no senākajām pasaulē, un tradīcijas veido dīvainu sajaukumu no jūdaisma, agrīnās kristietības un Āfrikas cilšu ieražām. Dievkalpojuma laikā tiek izmantotas ne tikai bumgas, bet arī sistroni (klabīkla) un taures – mūzikas instrumenti no Vecās Derības Jeruzālemes tempļa. Uz altāra Etiopijas baznīcā stāv ne tikai krusti un svečturi, bet arī tabots – Derības Šķirsta (jūdu galvenais svētums) miniatūra kopija. Etiopi tic, ka akmens plāksnes ar desmit baušļiem, ko Tas Kungs deva Mozum Sinaja kalnā, vēl joprojām glabājas tieši pie viņiem. Liturģijas laikā garīdznieki un baznīcēni noteiktos brīžos skaita lūgšanas sastājušies lokā, gluži kā kristietības pirmajos gadsimtos.

Tāpēc reliģijas zinātnieki uzskata, ka Etiopijas baznīca pieder pie tā saucamajām senajām austrumu baznīcām, kuru tradīcijas un ticības mācība atšķiras no grieķu pareizticīgās tradīcijas.

Depteri ir to seno laiku atbalss, kad katrā kristīgajā kopienā bija tikai viens garīdznieks un viņam palīdzēja daži diakoni. Tagad, gluži kā apustuļu laikā, viņu pienākumu loks nebeidzas ar dievkalpojumiem vien.

Kopš seniem laikiem depteri tiek uzskatīti par viedajiem, kam zināms viss šajā pasaulē. Viņi gan pārrakstīja grāmatas, gan skoloja bērnus, gan ārstēja ticīgos. Uzdod depterim jautājumu par kādu puķīti, un viņš tev nolasīs veselu lekciju.

Protams, depteri līdz šim nodarbojas arī ar dēmonu izdzīšanu. Viņi izmanto dažādas metodes: vieni aplej apsēsto ar aukstu ūdeni no svētā avota, citi apdūmo ar īpašām zālēm, trešie met lokus apkārt cietējam ar bungām rokās. Taču eksorcista galvenais ierocis ir lūgšana. Un īpašs spieķis.

T-veida spieķis ir deptera galvenā iezīme. Tā augšdaļu rotā smalki raksti, katrs nes dziļu jēgu. Divi loki simpolizē gan Sauli un Mēnesi, gan Kristus divējādo dabu – dievišķo un cilvēcīgo. Noteikti ir arī krusts, Etiopijā visvairāk cienītais kristīgais simbols. Trīs krusti – Svētās Trīsvienības simbols. Valda uzskats, ka ļaunais gars visvairāk baidās no šī spieķa klaudzoņas. Tāpēc spieķis tiek likts lietā eksorcisma ceremonijā. To pašu daži depteri dara dievkalpojuma laikā – lai velni nevienu nenovērstu no lūgšanas. Ir pat raksturīga paruna: "Sliktākais no dzīvniekiem ir skorpions, sliktākais no cilvēkiem – depteris."

Depteri ar savu izturēšanos it kā apstiprina tautā izplatīto pārliecību par viņu noslēpumainajām spējām. Viņi nav runātīgi un apklust pavisam, kad mēģini apjautāties par eksorcismu. Garīdznieks Daniels Habešs arī reiz bija depteris. Viņš labprāt stāsta par vietējās kristietības īpatnībām, taču sāk runāt mīklās, kad sākas runas par viņa agrāko dzīvi.

"Depterim galvenais ir iegūt patieso izpratni. Mācību laikā viņam jāsaprot, ka viss apkārt, viss pastāvošais ir trejsavienība. Pirmkārt, ir Dieva radītas lietas, tās mēs varam ieraudzīt vai, piemēram, sajust. Vajag iespiesties to būtībā, jo depteris aptver fizisko lietu būtību. Vēl ir pasaule, kurā valda mums neredzami un nekontrolējami spēki- dažādi gari. Arī ar viņiem jāprot sazināties, lai varētu stāties pretī. Un vēl ir Dievs, kas ir jāizzina," tā viņš apraksta depteru filozofiju.

Viņš skaidro, ka eksorcisms pats par sevi nebūt nav galvenais. Pāri visam depteri cenšas saprast, vai cilvēkam var palīdzēt, "izmantojot zināšanas par fizisko pasauli", tas ir, ar dažādu zāļu palīdzību.

"Ja zāles nepalīdz, jāmeklē garīga palīdzība. Tikai ar Dieva spēku mēs varam pārvarēt ļaunos garus," saka garīdznieks.

Ja eksorcisma rituāls bijis neveiksmīgs, depterim jāsūta cilvēks pie garīdznieka. Ja viņš to nedara, tas ir tikai šarlatāns.

"Krāpniekiem atdod pēdējo naudu, bet par to neko nesaņem. Diemžēl tā bieži gadās, lai arī nav pieņemts ņemt maksu par palīdzību cilvēkiem," nožēlo tēvs Daniels.

Taču cilvēku ticība depteru varenībai vēl joprojām ir stipra. Tāpēc bieži gadās arī negodīgi "speciālisti".

Tomēr pēdējā laikā Etiopijas kristieši ir saskārušies ar daudz nopietnākiem draudiem. Jau ilgu laiku viņu baznīcām uzbrūk, garīdzniekus nogalina. Ticīgie par to vaino ne tikai islāmistus no kaimiņu Sudānas, bet arī jauno vietvaru – viņiem svešās oromo cilts pārstāvjus.

Pērnā gada rudenī desmitiem tūkstošu oromo izgāja valsts galvaspilsētas Adisabebas ielās, kur līdz šim spēcīgas bija kristīgās amharu tautas pozīcijas. Mītiņu dalībnieki pieprasīja lielākas tiesības un pilnvaras, jo par valsts jauno vadītāju kļuvis viņu tautietis. Sākās nekārtības, desmitiem pilsētnieku gāja bojā. Nākamo triju mēnešu laikā valstī sākās uzbrukumi kristiešu baznīcām.

"Lai arī ne atklāti, tomēr valdība ir pasludinājusi Etiopijas baznīcu par savu ienaidnieku. Tāpēc mums radās grūtības ar Tā Kunga Kristīšanas svētkiem (viens no diviem populārākajiem svētkiem valstī, norit 19.janvārī – red.), aizvien grūtāk ir organizēt krusta gājienu. Tagad tas ir bīstami. Visu šo laiku pēc uzbrukumiem mums policija ne reizi nav aizturējusi vainīgos. Nedomāju, ka viņi noķers arī tos, kuri 4.februārī uzbruka baznīcai Etiopijas ziemeļrietumos: noziedznieki dievkalpojuma laikā nošāva garīdzniekus un baznīcēnus," stāsta Etiopijas baznīcas draudzes loceklis Mierafs Laiks.

Tāpēc ticīgie lūdz palīdzību. Viņi baidās, ka Baznīca tiks iznīcināta, un Etiopijas kristiešu unikālās gadu tūkstošiem senās tradīcijas nogrims Lētā.

"Taču nevajag krist izmisumā. Šodien mēs paraudāsim, bet rīt sāksim rīkoties – darīsim visu, lai saglabātu ticību," apliecina Laiks.

Viņš ir pārliecināts, ka Etiopija joprojām būs valsts ar unikālu kristietības atzarojumu, un cilvēki, tāpat kā jau divus tūkstošus gadu, skaitīs lūgšanas bungu rīboņas pavadījumā un meklēs palīdzību pie noslēpumainajiem depteriem.