Video

Ko poļi būvē Belovežas gāršā?

Polija uz robežas ar Baltkrieviju būvē 186 kilometrus garu dzelzs sienu. Kā tā izskatās, kā to būvē un kāpēc ekologi ceļ trauksmi?
Sputnik
Belovežas gārša ir Baltkrievijā un Eiropā īpaši aizsargājams mežu masīvs, iekļauts UNESCO Pasaules dabas mantojuma sarakstā. Darbs rit gāršas rajonā arī stingru aizsardzības režīmu, te aizliegta jebkāda darbība, pat sanitārā tīrīšana.
Pēdējo trīs mēnešu laikā turpinās plaši būvdarbi. Daļa dzelzs sienas uz robežas jau stāv, citos iecirkņos turpinās aktīvs darbs, pastāvīgi ierodas kravas automašīnas ar būvmateriāliem. Šiem mērķiem gāršas vidū izcirsts ceļš. Vēl viens ceļš ved gar sienu. Agrāk arī tā nebija.
The Guardian: meža izciršana Baltijas strēlē apdraud visu Eiropu
Betona un metāla konstrukciju Belovežas gāršā grūti nosaukt par žogu. Tā ir masīva, kapitāla siena. Fundamentā iebūvēta tā saucamā aizsardzība no parakšanās apakšā. Ik pēc 5-6 metriem zemē iedzīti četrus metrus gari pāļi aizpildīti ar betonu un armatūru, starp tiem apmēram metra dziļumā ierakstas betona plātnes. Fundamenta virszemes daļa ir apmēram pusmetru augsta. Virs tā – 5 metrus augsti metāla posmi, ko vainagos dzeloņstiepļu loki.
Lēmums par pierobežas sienas būvdarbiem uz Polijas un Baltkrievijas robežas pieņemts pērnā gada beigās. Projekts izstrādāts ļoti īsā laikā, ekoloģiskā ekspertīze netika veikta, taču tā nepieciešama, lai zinātnieki varētu novērtēt, vai siena nenodarīs kaitējumu dabai.
"Pierobežas žogs, ko būvē Polija, ir nazis, kas divās daļās sadala mūsu kopīgo Eiropas vērtību, mūsu kopīgo dārgumu – Belovežas gāršu. Mūsu mērķis ir pievērst uzmanību šai problēmai, apturēt būvdarbus un panākt likumīgo soli, kas te nez kāpēc aizmirsts – pārrobežu sabiedrisko diskusiju, kurā savu viedokli varētu paust gan vienkāršie pilsoņi, gan zinātnes pārstāvji," atzīmēja baltkrievu ekoaktīvisti, sabiedriskās organizācijas "Ekonomitoring" priekšsēdētājs Jevgēņijs Fiļimonovs.
Čehijas un Rumānijas ekologi protestē pret Belovežas gāršas izciršanu
Pirmie pierobežas sienas būvdarbu problēmai Belovežas gāršā uzmanību pievērsa poļu ekologi. Viņi nosūtīja kolektīvu vēstuli Eiropas komisijai Bernes konvencijas jautājumos. Šīs organizācijas mērķis ir sekot ekoloģiskās likumdošanas ievērošanai, jo īpaši – Eiropā apsargājamos dabas objektos. Līdzīgu vēstuli nosūtīja arī Baltkrievijas ekoaktīvisti. Pagaidām atbildes nav.
Vēl viena svarīga problēma, kam pievērš uzmanību ekologi, – traucēti Belovežas gāršā dzīvojošo savvaļas dzīvnieku ierastie migrācijas ceļi.
"Šī siena kļūs par šķērsli, ko nespēs pārvarēt neviens dzīvnieks. Diemžēl šo šķērsli gāršā mūsu kaimiņu rada visam dzīvajam. Tagad mēs jau redzam, kā darbojas mehānisms. Tā ir izolācija, ko rada izrakņāta augsne, pastāvīgā tehnikas kustība un paša žoga augstums. Neviens dzīvnieks netuvojas būvdarbu teritorijai. Sācies dzīvnieku areālu frgmentācijas process pašā Belovežas gāršas sirdī," atzīmēja Olga Jančureviča, bioloģijas zinātņu kandidāte, Grodņas universitātes Bioloģijas un ekoloģijas fakultātes katedras vadītāja.