RĪGA, 17. maijs – Sputnik. Krievijas Liberāldemokrātiskā partija atgādināja "tumsoņiem Latvijā", ka nebūtu nekādas Latvijas bez Padomju Savienības, kas atbrīvoja valsti no hitleriešiem, kuri plānoja baltiešus vāciskot.
Aizvadītajā nedēļā Saeima deva atļauju demontēt Rīgas atbrīvotājiem veltīto pieminekli – tautas kalpi apturēja Krievijas un Latvijas starpvaldību līguma pantu, kas paredz aizsargāt padomju karavīriem veltītos pieminekļus Latvijā.
"LKDP vēlas atgādināt tumsoņām Latvijā: ja nebūtu padomju varas, pati Latvija tagad vispār neeksistētu," aģentūrai RIA Novosti pastāstīja partijas preses dienests.
KDLP atgādināja, ka Vācija, kas 1941. gadā okupēja Baltijas republikas, nesaskatīja nekādu atšķirību starp latviešiem, igauņiem un lietuviešiem – viņi visi bija savākti vienā kaudzē ar Ostlandes nosaukumu.
"NSDAP ideologs Alfrēds Rozenbergs plānoja vāciskot "no rases viedokļa piemērotos" baltiešus un "likvidēt nevēlamos". Baltijas jūrai bija jākļūst par Vācijas iekšzemes jūru. Jau pirmajos okupācijas mēnešos tika slēgtas visas augstskolas Baltijas valstīs, jo vietējie iedzīvotāji vāciešiem bija vajadzīgi vienīgi kā darba spēks un policaji," norādīja liberāldemokrāti.
Partijas parstāvji atgādināja, ka 1944. gadā Padomju Savienība, atbrīvojot Baltiju, zaudēja 230 tūkstošus ievainotu un nogalinātu karavīru, turklāt lielāko daļu – cīņās par Rīgas atbrīvošanu.
"Pēc kara, lai arī starp latviešiem bija vairāk nekā simt tūkstoši kolaboracionistu, PSRS veltīja visus spēkus Latvijas atjaunošanai. Jau 1945. gadā darbu atsāka vairāk nekā 200 rūpnīcas, ieskaitot Rīgas valsts elektrotehnisko rūpnīcu, Rīgas vagonbūves rūpnīcu, Liepājas "Sarkano metalurgu". 1946. gadā republikā jau strādāja vairāk nekā trīs tūkstoši uzņēmumu, bet līdz 1965. gadam Baltijas rūpniecības vidējie apjomi pieauga vairāk nekā 15 reizes salīdzinājumā ar 1939. gadu," precizēja KLDP.
"Kurš tad kuram īsti ir parādā? KDLP ir pārliecināta – ar savām darbībām Baltija pati rok sev bedri. Kurinot savstarpējo naidu, tā riskē jau tuvākajos gados atkal būt ierautai un samaltai starp vēstures dzirnakmeņiem," norāda partijas pārstāvji.
Rīgas atbrīvotājiem veltīto monumentu ik gadus apmeklē tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, lai Uzvaras dienā – 9. maijā godinātu cīņās ar hitleriešiem bojā gājušo Sarkanās armijas karavīru piemiņu. Šogad valdība aizliedza tuvoties piemineklim, un apmeklētāji nodeva ziedus caur nožogojumu. Nākamās dienas rītausmā Rīgas komunālie dienesti ar smago tehniku sašķūrēja un izveda visas buķetes. Rīdzinieki, sašutuši par tādu attieksmi, no jauna atnesa ziedus Sarkanās armijas karavīriem. Vēlāk policija aizliedza tuvoties piemineklim un bloķēja visas pieejas.