Latvijā

Rīdzinieki jau divdesmit gadus dzīvo neesošā mājā

Cilvēki nopirkuši dzīvokļus gadsimta sākumā un noskaidrojuši ka dzīvo patvaļīgi uzbūvētā ēkā.
Sputnik
RĪGA, 12. maijs — Sputnik. Kopš gadsimta sākuma rīdzinieki dzīvo vēl aizvien ekspluatācijā nenodotā daudzdzīvokļu mājā, stāsta telekanāla TV3 raidījuma Bez Tabu žurnālisti.
Dzīvokļus Rīgā, Ganību dambī 13 k-1 tirgo kopš tūkstošgades sākuma, lai gan tas aizvien nav nodots ekspluatācijā. Juris Gromulsons, mājas būvniecības ierosinātājs, apsolījis nodot māju ekspluatācijā jau pirms teju 20 gadiem, kad pārdeva pirmos dzīvokļus. Vairākiem iedzīvotājiem solījumi nostiprināti līgumos.
Latvijā
Ekonomikas ministrija organizēs vebināru daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem
"Viņš pārdeva it kā dzīvokļus, bet būtībā tā ir nenodota māja. Cilvēki nopirkuši neko. Diemžēl ļoti daudzi ņēmuši kredītus, kurus bankas izsniedz. Cilvēki iegādājušies neko. Tagad mēs nezinām, ko ar to visu darīt. Viņš [Juris Gromulsons] teica, ka tas viss [nodošana ekspluatācijā] ir ātrs process, ka tūlīt notiks. Mēs visi esam parakstījuši dokumentu, ar ko viņš apņēmās visu darīt [kārtot formalitātes par nodošanu ekspluatācijā], lai nebūtu jāsaskaņo ar katru iedzīvotāju. Par to, ka viņš ar visu rīkojas, vienojāmies pie notāra. Mēs, protams, tam ticējām," pastāstīja mājas iedzīvotāja Sanita.
Pēdējos divus gadus Rīgas pašvaldība soda iedzīvotājus, piemērojot paaugstināto īpašuma nodokli, jo viņi dzīvo ekspluatācijā nenodotā mājā. Par solījuma nodot māju ekspluatācijā neturēšanu dzīvokļu īpašnieki nesen iesūdzēja tiesā Gromulsonu, bet tiesa prasību noraidīja, jo pirms tiesvedības procesa Gromulsons bija paguvis pārdot sev piederošās īpašuma daļas, un tagad viņam, tiesas ieskatā, vairs nav tiesību organizēt mājas nodošanu ekspluatācijā.
Latvijā
Siltuma nav, bet apkures rēķini – ir: noslēpumains nams Rīgā
Gromulsons pastāstīja, ka tagad nodot māju ekspluatācijā ir ļoti sarežģīti, gandrīz neiespējami. Pie tam viņš uzskata, ka vainīgi arī iedzīvotāji, kas dzīvokļus pirkuši.
"To, kas bija, to tirgoju. Viņi zināja, ko viņi pērk. Es esmu teicis, ka darīšu kaut ko. Nevienam neesmu garantējis, ka es māju nodošu, ka es to izdarīšu," viņš teica.
Pie tam tagad nav zināms, vai māju izdosies nodot, jo tā būvēta ar būtiskām novirzēm no projekta un faktiski tā ir patvaļīga būvniecība.
"Izrādījās, ka māja pat nelīdzinās tai, kas bija projektā. Zemes nepietiek. Pat servitūta ceļa nav. Braucam, kamēr kaimiņi ļauj, bet tas nav mūsu. Turklāt daļu zemes, kas bija paredzēta projektā, pārdeva citiem. Nepietiek zemes, kas uzrādījās tajā projektā. Mani pārsteidz, ka to neuzraudzīja būvvalde. Neviens neskatījās, kā un ko te būvē. Nav balkonu, durvis nav īstās, ugunsdrošības signalizācija neatbilst, kanalizācijas komunikācijas nav atbilstošas un tā tālāk," stāstīja dzīvokļa īpašnieks Sergejs.
Latvijā
"Balkons nokrita ar diviem cilvēkiem": Rīgas mērs "pieteica karu" lodžiju iestiklošanai
Iedzīvotāji vērsušies vairākās institūcijās, arī Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā (agrāk – būvvaldē), bet uzskata, ka reālu palīdzību nav saņēmuši.
"Iedzīvotāji, kuri iegādājušies īpašuma daļas šajā ēkā, ir kopīpašnieki, kuriem būvniecības process jāpabeidz. Ir konstatēta patvaļīga būvniecība, proti, neatbilstības akceptētajam būvprojektam. Jāizstrādā izmaiņu projekts. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, būvobjektam nav saglabājusies izpilddokumentācija, jāveic ekspertīzi būvobjektā veiktajiem būvdarbiem," skaidroja Aija Meļņikova, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Būvobjektu kontroles nodaļas vadītāja vietniece
Iedzīvotāji pilnvarojuši organizēt mājas legalizēšanas procesu nama apsaimniekotājam SIA "GD13", tomēr šaubās, vai uzņēmums "GD13" ir ieinteresēts palīdzēt viņiem. Tāpat iedzīvotājiem šķiet absurdi, ka viņiem pašiem jāmaksā par visu formalitāšu kārtošanu. Uzņēmums norādīja, ka drīz sagatavos tāmi un no pašiem iedzīvotājiem būs atkarīgs vajadzīgo dokumentu noformēšanas ārtrums.
Latvijā
Rīdziniekus gaida liels sods par dzīvokļa pārplānošanu: būvvalde pārbaudīs visus
Rīgas domes pārstāve Meļņikova norādīja, ka dzīvokļu īpašnieki tiesīgi vērsties tiesā civiltiesiskā kārtībā pret tiem, kuriem uzticējuši tiesības rīkoties ar īpašumu.
Pēc formalitāšu noslēguma dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības vērsties tiesā ar civilprasību un pieprasīt mājas legalizācijai nepieciešamo izdevumu kompensēšanu.