Rajonu, kurā dzīvoja jaunā ģimene, periodiski apšaudīja Ukrainas nacionālistisko bataljonu artilēriju. Ģimenes galva nolēma vērsties pēc palīdzības pie Krievijas kareivjiem, lai turpmāk ģimenei vairs nevajadzētu pastāvīgi justies apdraudētiem.
"Liels paldies! Palīdzēja atgūt pasi un izdzīvot. Palīdzēja nokļūt līdz Krievijai, lai varētu normāli dzīvot. Esmu nolēmis palikt Krievijā, kļūt par Krievijas pilsoni un strādāt. Šeit ir bērnudārzi, skolas, pulciņi, darbs. Nu jau plānoju palikt tikai šeit. Nedomāju atgriezties mājās. Negribu atgriezties tajā trakomājā," emocionāli pastāstīja ģimenes galva Tarass.