Latvijā

Tieslietu ministrija ierosina, kā rīkoties ar Uzvaras pieminekli

Latvijas Tieslietu ministrijas pārstāvji secinājuši, ka Uzvaras piemineklis radot plaisu Latvijas sabiedrībā, tāpēc valsts pienākums esot atbilstoši rīkoties.
Sputnik
RĪGA, 18. aprīlis — Sputnik. Latvijas Tieslietu ministrija ierosina četrus iespējamos variantus, kā rīkoties ar Uzvaras pieminekli, stāsta TM parlamentārais sekretārs, tieslietu ministra padomnieks Andris Vītols Latvijas radio ēterā.
Iepriekš vēstīts, ka 30. martā jautājums par pieminekli apspriests Saeimas Ārlietu komisijas sēdē, un tā vienojās vērsties Tieslietu ministrijā, kam jāsagatavo juridiski ierosinājumi, kā demontēt pieminekli, ievērojot starptautiskās tiesības.
Latvijā
Daugavpils neaizliegs 9. maijā nolikt ziedus pie padomju pieminekļiem
Vītols atklāja, ka ministrija piedāvā trīs rīcības variantus.
Pirmkārt, TM uzskata par vajadzīgu pārbaudīt, vai Krievija nav pārkāpusi savas saistības attiecībā pret 110 Latvijas memoriāliem tās teritorijā. Ja Krievija nerūpējas par tiem, tātad nepilda vienošanos, un tā vairs nav obligāta Latvijai, skaidroja Vītols.
Otrs variants – lauzt līgumu karadarbības dēļ, kurā iesaistīta viena no līguma pusēm – Krievija.
Treškārt, Tieslietu ministrija iesaka novērtēt, kā interpretēt Latvijas un Krievijas 1994. gadā parakstītās vienošanās 13. pantu, proti, vai tas vispār attiecas uz Uzvaras pieminekli. Līdz šim Latvijas ĀM uzstāja, ka pantā runa ir par konkrēto monumentu, tomēr TM nesteidz piekrist tādam viedoklim, teica Vītols.
Ceturtais variants, ko piedāvā ministrija – apdomāt iespējas pārnest pieminekli Latvijas teritorijā.
Latvijā
"Sacensības par pašu kanibāliskāko likumu": politiķis par Uzvaras pieminekļa nožogošanu
Vītols norādīja, ka tālāk jau politiķi lems, kā rīkoties pieminekļa jautājumā.
Latviešu nacionālisti jau ilgus gadus mēģina iniciēt pieminekļa nojaukšanu. 2019. gada jūnijā lielākā daļa Saeimas deputātu atbalstīja portālā Manabalss publicēto petīciju par Uzvaras pieminekļa uzspridzināšanu/demontāžu. Tā nodota kompetentajās komisijās.
Krievijas Ārlietu ministrija oficiālajā vietnē publicēja Informācijas departamenta direktora vietnieka Artjoma Kožina komentāru. Resors atgādināja, ka iniciatīva neatbilst Latvijas saistībām, ko paredz KF un Latvijas valdību vienošanās no 1994. gada 30. aprīļa par Latvijas teritorijā dzīvojošo KF militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālās aizsardzības jautājumiem.
Savukārt Latvijas ĀM, skaidrojot situāciju, paziņoja, ka Latvija bet Krievijas piekrišanas nevar nojaukt Rīgas atbrīvotājiem veltīto pieminekli, nepārkāpjot starptautiskās saistības, pat gadījumā, ja Saeima pieņemtu lēmumu par monumentā demontāžu.
Latvijā
Krievijas ĀM asi reaģēja uz Saeimas lēmumu par 9. maiju
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs paziņoja: lai arī monuments nav pieminēts nevienā konkrētā Krievijas un Latvijas līgumā, 1997. gadā, kad tika iniciēta tā nojaukšana, starp Krievijas un Latvijas diplomātiskajiem resoriem notika intensīva notu apmaiņa. Diplomātiskajā sarakstē abas puses apstiprinaja: memoriāls ir aizsargājams objekts 1994. gadā pieņemtā likuma 13. panta izpratnē.
Uzvaras piemineklis Rīgā uzstādīts 1985. gadā. Kompozīcijas centrā uzstādīta 79 metrus augsta kolonna, ko vainago zelta zvaigznes. Tai līdzās – simboliski Mātes Dzimtenes un atbrīvotāju karavīru sukulpturāli tēli. Pie monumenta tradicionāli notiek Uzvaras dienai veltītie svinīgie pasākumi, ko ik gadus apmeklē līdz 200 tūkstoši cilvēku.