"Viņu acīs mēs esam pusdzīva gaļa". Nacistu bataljona "Aidar" nelegālais cietums"

Bijušais desu cehs ir atsevišķi stāvoša ēka aiz betona žoga. Tā perimetrā aidarieši uzslēja sargtorņus, tāpēc cehs sāka atgādināt koncentrācijas nometni

Astoņus gadus Luganskas TR varasiestādes saņēma cietušo liecības, ko sagūstītus turēja ieslodzījumā cehā

Kad Luganskas Tautas milicija pārņēma kontroli pār Starobeļskas rajonu, vietējās sabiedriskās organizācijas "Memorial" darbinieki nekavējoties devās turp

Ceha pagrabā ir kūpinātava, ko veido atsevišķas kameras. No augšas tās sedz restes – sākotnēji uz tām novietoja gaļu

Kūpinātavas kameru izmēri – 80x150 centimetri. Cilvēki tajās sēdēja nedēļām un mēnešiem ilgi, savilkušies čokurā. Ziemā kameras neapkurina

Rokas prettanku granātmetēji bijušā desu ceha teritorijā, kur bija iekārtots nacionālistu bataljons "Aidar" nelegālais cietums

Cietuši stāsta, ka gūstekņus sita, spīdzināja, aplēja ar ledainu ūdeni, turēja pusbadā

Patlaban cietumā strādā LTR izmeklētāji un eksperti – meklē koncentrācijas nometnes upuru DNS materiālus un dokumentus

Saglabājušies gūstā pabijušās medicīnas māsas Oksanas K. liecību video ieraksti. Vēlāk viņa gāja bojā no ievainojumiem un slimībām. "Uz gūstekņu rēķina atspēlējas ļoti smagi – piekauj, pazemo. Viņu acīs mēs vispār neesam cilvēki... Mēs viņiem esam pusdzīva gaļa," liecināja Oksana

Luganskas Tautas Republikas varasiestādes uzskata, ka kaut kur cietuma apkaimē meklējami bojāgājušo apbedījumu vieta