Eiropa ir bīstams virziens: par ko runā autovadītāji rindā pie robežas

RĪGA, 13. marts – Sputnik. Autostāvvietās Eiropā agresīvi ukraiņi var sadauzīt mašīnu, sadurt riepas vai sabojāt numura zīmi, bet eiropieši viņiem simpatizē un dažkārt pat atsakās apkalpot krievvalodīgos aptiekā vai DUS, portālā Sputnik Baltkrievija pastāstīja Inna Grišuka.

Reisi uz Eiropu tālbraucējiem kļūst aizvien bīstamāki. Tāpēc runas par garajām rindām un muitnieku lēnīgo darbu uz Lietuvas vai Polijas robežām pamazām izsīkst.

Kāds patlaban noskaņojums valda kravas automašīnu rindā uz robežas?

"Pusi rindas veido mašīnas ar poļu numuriem, tikai no poļiem te nav ne smakas. Visi Polijas firmu šoferi, kas braukā no Eiropas uz Krieviju vai Baltkrieviju, – tie ir baltkrievi," stāsta kādas kravas automašīnas vadītājs, kurš strādā Polijas firmā. Vīrietis jau saskāries ar Eiropas sankciju sekām un simpātijām pret ukraiņiem, kas pēkšņi pieaugušas Eiropā.

"Nu jau es noteikti zinu, ka šis man ir pēdējais reiss. Aizvedīšu mašīnu uz Poliju, pēc tam darba līgumu ar mani lauzīs. Nezinu, kāpēc. Politiķi izdomājuši sankcijas, bet to dēļ cieš vienkāršie cilvēki. Baltkrievu tautības vadītāju Polijā ir ļoti daudz. Bet viņi – kā padzird, ka esi baltkrievs, viss, staigā tālāk," stāsta viens no vadītājiem.

Cits šoferis bija pārsteigts par to, cik ātri mainījusies eiropiešu attieksme pret ukraiņiem.

"Agrāk bija otrādi. Ukraiņus darbā ņēma negribīgi, centās noalgot baltkrievus, jo baltkrievi ir godīgi, čaklāki, nezog. Tagad mēs vairs nemaz neesam godā, jo tāda ir politika, bet cilvēki taču nav mainījušies," atzīmēja autovadītājs Dmitrijs.

Tālbraucējs Sergejs piebilda, ka tagad Eiropā var atteikties apkalpot krievu valodā runājošu cilvēku.

"Kolēģiem atteicās pārdot zāles aptiekā, lai arī agrāk viņi ilgus laikus tur visu pirka. DUS atteicās apkalpot. Kāpēc? Viņiem taču ir kapitālistiska valsts, viņiem tā sagribējies. Un nevienam nepasūdzēsies. Tāpēc visi cenšas pēc iespējas retāk ieiet veikalos, norēķināties klusējot un skaidrā naudā," viņš atzīmēja.

Galvenās pārmaiņas uz robežas pēc militārās operācijas sākuma Ukrainā – no rindām pēkšņi pazudušas kravas mašīnas ar Ukrainas numuriem. Lielkravas mašīnu rindā, kas gaida iebraukšanu Lietuvā caur kontroles punktu "Privalka-Raigarda" redzamas mašīnas no Baltkrievijas, Krievijas, Polijas, Lietuvas, Moldovas, Ungārijas.

"Kad Ukrainā viss tikai sākās un paklīda baumas, ka ukraiņu autovadītāji sākuši uzvesties agresīvi, rindās nolēma savākt visus un bez rindas palaist pāri robežai. Ko var zināt, viņi taču varēja naktī piedzerties un sākt skaidrot attiecības ar autovadītājiem. Nekas tāds nevienam nav vajadzīgs," stāstīja viens no tālbraucējiem un piezīmēja, ka tagad ukraiņu autovadītājiem aizliegts iebraukt Krievijā – tāda ir pagaidu drošības prasība.

Šoferi no Ungārijas pastāstīja, ka tagad viņiem nākas braukt apkārt Ukrainai caur Baltkrieviju un savām acīm ieraudzīt, cik lēni strādā lietuviešu muitnieki.

"Protams, mums ir neērti. Maršruts kļuvis garāks par 600 kilometriem, daudz ilgāks dienu skaita ziņā. Mēs esam vienkārši ļaudis, nevienu pēc tautības nedalām, labi izturamies gan pret baltkrieviem, gan krieviem, gan ukraiņiem. Mēs gribam, lai politika neietekmētu mūsu darbu," atklāja viens no šoferiem.

Baltkrievu autovadītāji, kam noslēgti līgumi ar Polijas firmām, noraizējušies, ka viņus var atlaist tikai pilsonības dēļ.

Autovadītājs no Grodņas firmas, kurš braukā reisos uz Klaipēdu pēc sulu koncentrātiem, pastāstīja, ka no februāra beigām jau pabijis Lietuvā, tomēr ar agresiju nav saskāries. Toties uzzinājis, kā Eiropas mediji atspoguļo notikumus Ukrainā.

"Vietējie pastāvīgi taujā, kā pie mums Baltkrievijā klājas, daudzi uzskata, ka pie mums ir haoss un karš. Lietuvā pa radio pastāvīgi stāsta, ka Krievija pievākusi Baltkrieviju, pēc tam pievāks Ukrainu, bet pēc tam ķersies pie Baltijas. Cilvēki baidās, viņi nesaņem patiesas ziņas," stāsta Viktors.

Lietuviešu tālbraucēji apstiprināja viņa vārdus un skaidroja, ka Krievijai naidīgos lozungus Eiropā atbalsta politiķi un jaunieši, kuri tic televīzijas un mediju stāstiem.

"Visi Eiropas un Lietuvas politiķi melo, vai zemē krizdami. Nevar ticēt nevienam viņu vārdam. Viņiem tagad galvenās rūpes – kā dabūt vairāk naudas priekš ukraiņu bēgļiem. Bet rūpes par lietuviešiem viņiem ir pēdējā vietā. Lietuvas politiķiem ir pa spēkam atrisināt muitas lēnā darba problēmu, rindu dēļ cieš gan Baltkrievijas, gan Lietuvas uzņēmumi. Taču tas nevienu neinteresē," teica lietuviešu vadītājs Pjatrs.

"Es domāju, ka ukraiņi ir aizgājuši par tālu. Zeļenska laikā pie viņiem kļuva vēl sliktāk. Pie varas nāca amerikāņi, vienkāršajai tautai sakāra makaronus uz ausīm, visu ko sasolīja. Mūsējo politika arī nav īsti gudra. Paskatieties, Lietuvā nekā nav, visa Lietuva ir iztirgota, kopš ES iestājās. Ar tuvākajiem kaimiņiem sastrīdējušies, bet ar Baltkrieviju taču vajag draudzēties."

Pēdējās dienās autovadītāji aktīvi apsprieda aizliegumu piegādāt kokmateriālus no Baltkrievijas un ES valstu nevēlēšanos noformēt pat neaizliegtas kravas.

"Kolēģis iestrēdzis Vācijā, viņam atsakās atmuitot kravu, jo tā ir Krievijas firma. Kā strādāt tādos apstākļos? Protams, daudzas firmas no Krievijas pagaidām atsakās strādāt ar Eiropu," stāstīja Vjačeslavs. Viņš ir baltkrievs, bet strādā Krievijas kompānijā.

Viņš ir pārliecināts, ka sankcijas un aizliegumi noteiktu preču ievešanai vispirms sāpīgi skars eiropiešus.

"Ko ved uz Baltkrieviju un Krieviju no Eiropas? Dārgas preces bagātajiem. Var jau būt, ka viņi cietīs. Lielākā daļa cilvēku to trūkumu nepamanīs. Bet Eiropas firmas cietīs zaudējumus, jo nepārdos savas preces Krievijā. Toties Eiropa nopietni sajutīs izejvielu trūkumu, ko ieved no Krievijas. Piedevām sajutīs, kā izaugušas naftas un gāzes cenas. Viņu ekonomika cietīs tikpat stipri kā mūsējā," atzīmēja vadītājs.

Kāds cits autovadītājs, kurš strādā Polijas firmā, stāsta, ka tā biežāk atsakās no pārvadājumiem Krievijas virzienā. viņš uzskata, ka pašām firmām tas nav izdevīgi – tā ir liela daļa pārvadājumu, lielas kravas plūsmas un lieli līgumi.

"Tagad visu lemj politika, tā uz biznesa interesēm neskatās. Domāju, drīz vien Eiropā krasi augs kravu pārvadājumu izcenojumi. Lielo rindu dēļ uz Baltkrievijas un ES robežas tie auguši divkārt, tagad, kad braucienu skaits uz austrumiem saruks, var augt vēl vairāk. Firmas nevēlas ciest zaudējumus, pacels cenas," viņš ir pārliecināts.

Tālbraucēji no Krievijas pēdējā laikā braucieniem uz Eiropu gatavojas rūpīgāk. Viņi atzīst, ka virziens patiešām kļuvis bīstams. Galveno risku rada nacionālistiski noskaņoti ukraiņi. Stāsti par sadauzītām mašīnām, sagrieztām riepām, nozagtām numura zīmēm nav izdomāti.

"Kolēģi stāstīja. Vienam mašīnu sadauzīja Čehijā, citam – autostāvvietā Vācijā. Lukturus dauza, priekšējo stiklu, taču pārsvarā bojā vai pievāc numurus. Kolēģis tagad stāv Vācijā, gaida, kad viņam atsūtīs jaunus numurus," stāsta autovadītājs no Krievijas Aleksejs.

Tagad autovadītāji cenšas nebraukāt pa Eiropu vienatnē, viņi apvienojas un, apstājoties naktsmītnei, cenšas izvēlēties apsargājamas stāvvietas. Tagad ir bīstami braukt vienatnē.

"Krievu mašīnām pārsvarā uzbrūk ukraiņu nacionālisti. Viņi piedzērušies sāk trakot. Domāju, bija kaut kādi koordinatori, kuri uzmudināja viņus uzbrukt krieviem. Tas viss izvērsās pārāk ātri un notiek saskaņā ar līdzīgām shēmām," atzīmēja Aleksejs un piebilda, ka starp ukraiņu autovadītājiem ir liels skaits normālu cilvēku, kuri izturas miermīlīgi, saprot, ka militārās darbības Ukrainā nenotiek tāpēc, ka ukraiņi uzstājas pret krieviem, bet gan ar mērķi izskaust nacionālismu.

"Mēs taču esam vienkārši darbarūķi – gan no vienas, gan otras puses," piezīmēja Aleksejs.