RĪGA, 6. marts — Sputnik. Latvijas iestādes intensīvi organizē bēgļu uzņemšanu no Ukrainas, taču rodas iespaids, ka viņi nav pievērsuši uzmanību kādai nepatīkamai niansei. Par to izdevumā NRA stāsta Māris Krautmanis.
Kas ļauts ukrainim, nav ļauts latvietim
"Te ir viena nelāga lieta... – raksta analītiķis. – Nav teikts, ka tā notiks, taču valdošajai varai vajadzētu būt vismaz uzmanīgai. Uz Latviju atbrauks vai kājām atnāks daudzi tūkstoši Ukrainas bēgļu. Ukrainā līdz karam tikai 36% iedzīvotāju ir saņēmuši vismaz pirmo vakcīnas devu (Latvijā 71%). Viena liela daļa ukraiņu būs spējīga strādāt un gribēs strādāt. Viņiem šeit būs vieglākas iespējas adaptēties nekā Rietumeiropas zemēs, jo šeit prot krievu valodu. Tikmēr darbu zaudējušie, nevakcinētie Latvijas iedzīvotāji skatīsies, kā ukraiņi ieņem viņu darba vietas. Nav pat teikts, ka tās nebūs darba vietas veselības aprūpē, sociālajā darbā vai kādā citā vietā, kur tiek prasīts sadarbspējīgais sertifikāts. Un nav teikts, ka šie ukraiņi būs vakcinēti."
Valsts varai vajadzētu jau tagad padomāt, kā novērst diezgan ievērojama Latvijas iedzīvotāju skaita dusmas, īgnumu par to, ka viņi nevar strādāt, bet ukraiņi var. Diezin vai iespējams sagaidīt kādu atvainošanos tautai par kovidmocīšanu, kas jau labu laiku ir bijusi bezjēdzīga, bet vara varētu vismaz padomāt, kādus lēmumus pieņemt, lai novērstu iespējamu konfliktu. Vai nav pienācis laiks izbeigt māžošanos ar sertifikātiem un atcelt šo sistēmu vispār?
Kāds vairs tur kovids, kad pasaulē plosās nesalīdzināmi baisāks mēris - Kremļa ideoloģiskie murgi, kas tagad kļuvuši par realitāti.
Skaidrs, ka Latviju gaida vismaz ekonomiski satricinājumi. Latvijai tagad kā nekad agrāk pēdējo 30 gadu laikā ir vajadzīga vienotība gan savā sabiedrībā, gan arī vienotība ar Ukrainas tautu, kurai pašlaik ir sevišķi smagi. Nedrīkst pieļaut muļķīgu kļūdu, kas izskatītos tā, ka ukraiņi tiek laipni uzņemti, bet savējie tiek atstumti, konstatēja autors.