RĪGA, 8. februāris - Sputnik. Latvijā tikko sāka darboties dzērienu iepakojumu depozīta sistēma, bet daži labi jau mēģinājuši izkrāpt no taromātiem depozīta kuponus, vēsta TV3 Ziņas.
Taromāti darbojas šādi: pircējs ievieto tajā tukšu pudeli vai skārdeni, saņemot atpakaļ depozītu kupona ar svītrkodu veidā. Ierīces pieņem stikla pudeles ar tilpumu no 0,1 līdz 3 litriem, stikla pudeles citiem fermentētiem produktiem ar alkohola saturu līdz 6 % no 0,1 līdz 0,75 litriem, plastmasas (PET materiālu grupa) pudeles ar tilpumu no 0,1 līdz 3 litriem, plastmasas pudeles alum un citiem fermentētiem produktiem ar alkohola saturu līdz 6 % no 0,1 līdz 0,5 vai 1 litram un skārdenes ar tilpumu no 0,2 līdz 1 litram.
Pēc taras nodošanas ar speciālu Latvijas depozīta marķējumu, klientam tiek izsniegts kupons ar svītrkodu par atbilstošu summu, ar kuru būs iespējams norēķināties par precēm vai apmainīt pret skaidru naudu.
Iepakojuma depozīta sistēma darbojas valstī tikai vienu nedēļu, bet daži labi jau mēģinājuši nospert no taromātiem depozīta talonus. Lai pārbaudītu, kā strādā taromāts, žurnālisti izgrieza etiķeti ar oriģinālo svītrukodu un to sakopēja vairākos eksemplāros, uzlīmējot pēc tam uz dažādiem iepakojumiem, kas vēl nav iekļauti sistēmā. Taču šīs triks nenostrādāja un apmuļķot taromātu neizdevās.
Žurnālisti savu eksperimentu sāka ar apelsīnu sulas tetrapaku. Tetrapaki sistēmā nav iekļauti, TV3 Ziņas uz tās uzlīmēja sakopēto marķējumu. Sistēma to neatpazina. Tas pats notika ar plastmasas pudeli ar viltotu zīmi. Pēc tam žurnālisti pamēģināja nodot plastmasas iepakojumu, kurā bijušas mitrās salvetes. Taromāts to arī nepieņēma. Tad metāla flakonu, kurā bija saspiestais gaiss. Un atkal cietuši neveiksmi.
"Taromātu piemānīt, vienkārši liekot tajā iekšā jebko ar pieliktu svītrukodu, nekas nesanāks. Šī sistēma principā ir datorredze ar mākslīgā intelekta funkcijām, kas šos faktorus liek kopā," skaidro SIA "Depozīta iepakojuma operators" vadītājs Miks Stūrītis.
Jāatzīmē, ka SIA "Depozīta iepakojuma operators" konkursa gaitā izvēlētājiem norvēģu uzņēmuma ražotajiem taromātiem tomēr ir trūkums – tie nespēj atpazīt saplacinātu iepakojumu ar saburzītām etiķetēm. Savukārt citam ražotājam — no Latvijas — bija taromāta prototips, kas spēja atpazīt un pieņemt iepakojumu saplacinātā veidā, taču tas nevarēja sagādāt taromātus lielā skaitā ātros termiņos, kā to prasīja iepirkuma nosacījumi, tāpēc tika izvēlēts norvēģu uzņēmums.