RĪGA 5. februāris – Sputnik. Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs, bijušais Eiropas Parlamenta deputāts Miroslavs Mitrofanovs asi kritizēja prezidenta Egila Levita paziņojumu par to, ka par otro svešvalodu Latvijas skolās jākļūst kādai no ES oficiālajām valodām, nevis krievu valodai, vēsta RIA Novosti.
Par otro svešvalodu Latvijas skolās jākļūst kādai no ES oficiālajām valodām, paziņoja Latvijas prezidents Egils Levits, tiekoties ar izglītības un zinātnes ministri Anitu Muižnieci. "Latvija atrodas Eiropas Savienībā, mēs piederam Eiropas kultūrtelpai, un ES vērtības ir mūsu vērtības. Tam jāatspoguļojas mācību programmā," skaidroja E. Levits.
Miroslavs Mitrofanovs, komentējot Levita izteikumus, atzīmēja, ka pagaidām runa ir par latviešu skolam, kur līdz šim kā otrā svešvaloda bieži tiek apgūta krievu valoda.
"Tam ir virkne iemeslu – gan skolotāju esamība, gan vecāko paaudžu tradīcija, gan praktiskais labums, ko nes krievu valodas zināšanas. Jāsaka, ka, atšķirībā no padomju laika, tagad krievu valodu latviešu skolās nemāca pietiekami intensīvi, lai to būtu iespējams apgūt. Lielākoties pēc skolas absolvēšanas jaunieši var tikai lasīt tekstu un zina dažus desmitus vārdu," teica Mitrofanovs.
Viņš atzīmēja, ka patlaban krievu valodas izspiešanas iniciatīva attiecas uz latviešu skolām, taču tas nenozīmē, ka nesekos līdzīgi soļi attiecībā uz mazākumtautību skolām, kur krievu valoda vēl aizvien tiek apgūta līmenī starp dzimto un svešvalodu.
"Levita kungs savu rusofobo iniciatīvu pamatošanai izmanto argumentāciju un daļēji arī leksiku, ko aktīvi pielietoja okupācijas administrācija Latvijā 1941.-1944. gg. Šajā periodā vietējiem iedzīvotājiem paredzētajās avīzēs nacisti pastāvīgi rakstīja par "aziātu ordām, pret ko karo apvienotā Eiropa ar Vāciju vadībā." Proti, 70 gadus vēlāk Levits ir atjaunojis vācu nacistu propagandas paņēmienus, kuri karu pret krieviem attaisnoja ar argumentu par krievu kultūras "neeiropeisko" raksturu," teica Mitrofanovs.
Politiķis piebilda: agrāk nebija iedomājams, ka valsts prezidents varētu atļauties tamlīdzīgus izteikumus. "Pat deviņdesmitajos gados ne prātā nevarēja ienākt, ka centienus vajāt 40% valsts iedzīvotāju kultūru jebkādas valsts prezidents varētu pamatot ar argumentu par šīs kultūras "neeiropeiskumu"," rezumēja Mitrofanovs.
97,2% skolēnu Latvijā apgūst angļu valodu, 59,4% kā svešvalodu mācās krievu valodu. Igaunijā krievu valodu apgūst lielāks skaits skolēnu: 64,1% skolēnu, angļu valodu – 96,6%. Lietuvā 97,6% skolēnu apgūst angļu valodu, 65,3% - krievu.
Līdztekus Baltijas valstīm krievu valodu apgūst arī Slovākijā (20,5%), Bulgārijā (15,9%) un Čehijā (14,1%), Polijā (6,9%), Somijā (2,8%) un Kiprā (1%).
Saskaņā ar Eurostat datiem, Latvija ir viena no astoņām ES valstīm, kurās 90% pieaugušo pārvalda vismaz vienu svešvalodu. Šajā grupā ir arī Lietuva un Igaunija. Pie tam trešā daļa eiropiešu 25-64 gadu vecuma grupā nevienu svešvalodu nepārvalda.