RĪGA, 26. janvāris - Sputnik. No epidemioloģiskā viedokļa dalījums "zaļajā" un "sarkanajā" režīmā, kad cilvēkiem ar Covid-19 sertifikātiem ir pieejams lielāks pakalpojumu klāsts un ir lielāka brīvība darba ziņā, vairs nepalīdzēs un nav efektīvs koronavīrusa izplatības ierobežošanai. Jautājums par "zaļā" režīma saglabāšanu Latvijā ir politisks, uzskata RSU profesors un Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs Ģirts Briģis, ziņo Diena.
Profesors atzīmēja, ka aptuveni puse no jaunajiem Covid-19 inficēšanās gadījumiem tiek fiksēta vakcinētājiem, tāpēc rodas jautājums: vai ir jēga saglabāt "zaļo" režīmu.
Citu Eiropas valstu prakse rāda, ka tās nav gatavas atteikties no "zaļā" režīma. Pagaidām vienīgā valsts, kas paziņojusi par visu ar Covid-19 saistīto ierobežojumu atcelšanu, ir Lielbritānija. Tomēr jāņem vērā, ka tur, atšķirībā no Latvijas, ir vakcinēti gandrīz 99% senioru, kas ir īpašā riska grupā. Igaunija un Lietuva arī saglabā zaļo režīmu.
Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka decembrī starp inficētajiem, stacionētajiem un mirušajiem dominēja nevakcinētie, kā arī tie, kas nebija pabeiguši vakcinācijas kursu. Vakcinācija ievērojami samazina ne tikai nāves gadījumu skaitu, bet arī stacionēšanas vai inficēšanās risku. Profesors Ģirts Briģis ir pārliecināts, ka visefektīvākais veids, kā omikrona uzliesmojumā novērst slimnīcu pārslodzi, ir tieši balstvakcinācija, kā arī primārā vakcinācija tiem, kas to nav saņēmuši.
Tāpat profesors atzīst, ka no epidemioloģiskā viedokļa dalījums zaļajā un sarkanajā režīmā vairs nepalīdz, un jautājums par "zaļā" režīma saglabāšanu esot politisks. Taču, ja viņam jautātu, vai jāatceļ "zaļais" režīms, atbilde būtu noraidoša, jo vēl ir pāragri — jāskatās, kas februārī notiks ar slimnīcu noslodzi, uzskata epidemiologs.