RĪGA, 25. janvāris – Sputnik. Militārās mācības Baltijas valstīs avīze "Le Figaro" novērtēja kā gatavošanos karam ar Krieviju, stāsta RIA Novosti.
Avīzes korespondents publicēja reportāžu no mācību vietas, kurās iesaistīti Francijas un Lielbritānijas tanki, bruņumašīnas, kājnieku mašīnas, tiek izmantoti prettanku lādiņi un raķetes.
Saskaņā ar publikācijas datiem, mācības notiek Igaunijā un Latvijā. Pie tam Igaunijā dislocēti apmēram tūkstoš kareivji no Francijas un Lielbritānijas, kas šajā procesā iesaistās īpaši aktīvi. Martā britus nomainīs dāņi, kuru papildspēkos iekļauta fregate.
Latvija manevros iesaistītos NATO karavīrus dislocējusi armijas pilsētiņā Ādažos.
"Šajā plašajā zonā iespējams organizēt arī tanku šaušanas mācības ar cīņas lādiņiem, bet Eiropā tādu "dabas poligonu" vienkārši nav," atzīmēja reportāžas autors.
Par manevru mērķi nosaukta NATO armiju "operatīvās savietojamības" pārbaude. Šajā jomā darāmā ir daudz – gan valodu barjera, gan dalībvalstu bruņoto spēku sagatavotības atšķirīgais līmenis.
Jāpiebilst, ka Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks iepriekš paziņoja: lai arī Latvijas armijā nav tik liels karavīru skaits kā lielajās valstīs, kvalitātes ziņā tā nepiekāpjas, iespējams pat pārspēj tās.
Viņš atzīmēja Latvijas karavīru augsto kvalifikāciju. Tam pievērsa uzmanību arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, kurš nesen apmeklēja valsti.
"Le Figaro" korespondents reportāžā stāsta, ka Latvijā dislocēti desmit valstu spēki Kanādas vadībā, Lietuvā dislocēto kontingentu komandē Vācija, līdz ar tās kareivjiem republikā uzturas vēl sešu valstu karavīri. Alianses spēkus Polijā komandē ASV, līdz ar viņiem tur atrodas britu, rumāņu un horvātu kareivji.
Atzīmēts, ka šo vienību uzdevums ir "savaldīt pretinieka uzbrukumu, līdz NATO sagatavos militāru atbildi" un "nomierināt" Baltijas valstis.
Nesen Baltkrievijas ģenerālmajors, Nacionālās drošības padomes valsts sekretāra vietnieks Vladimirs Arčakovs konstatēja, ka konflikta apstākļos Baltijas valstīm, domājams, vispār nenāksies raizēties. Viņš norādīja, ka Baltijas valstis vienkārši tiks iznīcinātas, tās no zemes virsas noslaucīs spēka centri savā sadursmē.
Atgādināsim, ka Maskava jau vairākkārt norādījusi, ka nelolo nekādus uzbrukuma plānus – tā risina vienīgi savas drošības uzdevumus.
2021. gada nogalē Krievija publicēja līgumu projektus ar ASV un NATO drošības garantiju jautājumā. Maskava pieprasa juridiski garantēt atteikšanos no Ziemeļatlantijas tālākas paplašināšanās uz austrumiem, no Ukrainas iekļaušanas blokā un armijas bāzu radīšanas pēcpadomju valstīs.
Abas valstis tikās 9. un 10. janvārī konsultācijās Ženēvā par drošības garantijām – ierosinājumiem, ko Krievija nosūtīja ASV un to sabiedrotajiem. Jau pirms pārrunām Vašingtona norādīja, ka daži dokumenta punkti esot nepieņemami. Tomēr Maskava atzīmēja, ka tas nav ultimāts, taču valsts vairs nepieļaus vienpusēju piekāpšanos, it īpaši spiediena priekšā.