RĪGA, 22. janvāris – Sputnik. Krievijas Valsts domes Aizsardzības komitejas priekšsēdētājs ģenerālpulkvedis Andrejs Kartapolovs neuzskata par nepieciešamu izvērst armijas bāzes Latīņamerikas teritorijā, vēsta Sputnik Meedia.
Intervijā programmas "Soloviev.Live" kanālā YouTube viņš pastāstīja, ka Krievijas rīcībā esošie hiperskaņas ieroči padara lieku militāro infrastruktūru Kubā un Venecuēlā.
"Pateicoties mūsdienīgajiem bruņojuma līdzekļiem, piemēram, hiperskaņai, tādas nepieciešamības vairs nav, jo, atrodoties kādā nosacītā punktā Atlantijas okeānā, ar raķetēm "Cirkon" bruņots kuģis itin labi var izpildīt jebkādus uzdevumus un nekavējoties aiziet," paskaidroja Kartapolovs.
Viņš piebilda, ka tādas alternatīvas efektivitāti garantē konkrēts aspekts – raķetes var nest ne tikai kuģi, bet arī zemūdenes.
Vienlaikus, norādīja ģenerālpulkvedis, armijas bāzes šajā gadījumā nevar konkurēt ar hiperskaņas ieročiem, jo mobilitātes trūkuma dēļ tās ir viegli ievainojamas pretinieka triecieniem.
"Tāpēc, domāju, tādas nepieciešamības nav, un diezin vai tā tiek izskatīta, tomēr mūsu pasaulē neko izslēgt nevar," piezīmēja Kartapolovs.
Iepriekš ASV un to sabiedrotie NATO blokā noraidīja Krievijas ierosinājumus drošības garantiju un stratēģiskās stabilitātes jautājumos. Cita starpā Maskava ierosināja parakstīt līgumus, kas paredzētu alianses juridiski nostiprinātu atteikšanos no paplašināšanās austrumu virzienā.
Komentējot pārrunu rezultātus, Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs pieļāva, ka atbildei uz Rietumu destruktīvās pozīcijas dēļ Kubā un Venecuēlā varētu parādīties Krievijas armijas bāzes.
"Es nevēlos neko apstiprināt, taču tagad neko arī neizslēgšu," teica diplomāts, atbildot uz žurnālistu jautājumu.