RĪGA, 20. janvāris - Sputnik. Patlaban slimnīcu skaita samazināšana "nav darba kārtībā", norādīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride ("Attīstībai/Par!") intervijā Latvijas Radio.
Saskaņā ar Valsts kontroles 2019. gada pārskatu Latvijas medicīnas nozarē izveidojusies kritiska situācija: noteiktas kvalifikācijas ārsti pacientiem, it īpaši reģionos, nav pieejami vispār vai ir pieejami ļoti ierobežotā skaitā.
Tolaik Latvijas premjers Krišjānis Kariņš paziņojis, ka zina, kā atrisināt problēmu ar medicīnas darbinieku trūkumu Latvijā — vajag optimizēt slimnīcu tīklu pēc skolu tīkla piemēra, proti samazināt slimnīcu skaitu valstī.
Slimnīcu reformu bija iecerēts pabeigt 2020. gadā, taču pandēmija lika valdību mainīt plānus.
"Šobrīd nav darba kārtībā slimnīcu skaita samazināšana," sacīja Skride.
Tomēr, viņš norādīja, ka pašlaik plāno stiprināt primāro aprūpi: "Ģimenes ārstu prakšu, viņu palīgu, komandas stiprināšana, jo tas sākumpunkts visam ir primārā veselība."
Šis virziens tiks apspriests Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā.
Bijušā Veselības ministre Ilze Viņķele plānoja mainīt esošo slimnīcupiecu līmeņu sistēmu, lai padarītu efektīvāku esošo ārstniecības iestāžu tīklu.
Pēc viņas ieceres slimnīcu tīkls Latvijā varētu sastāvēt no trim universitātes, četrām reģionālajām un pārējām zemāka līmeņa slimnīcām.
Patlaban Latvijā slimnīcas iedalītas piecos līmeņos:
- piektā (augstākā) līmeņa ārstniecības iestādes Latvijā ir Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca un Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, kā arī trīs specializētas ārstniecības iestādes - Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca, Rīgas Dzemdību nams un Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari";
- ceturtā līmeņa slimnīcas, kas ir pamatā lielās reģionālās ārstniecības iestādes, valstī ir kopumā septiņas - Liepājas reģionālā slimnīca, Daugavpils reģionālā slimnīca, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, Jelgavas pilsētas slimnīca, Vidzemes slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca un Rēzeknes slimnīca;
- trešā līmeņa slimnīcas - Madonas slimnīca, Cēsu klīnika, Dobeles un apkārtnes slimnīca, Jūrmalas slimnīca, Ogres rajona slimnīca, Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība un Kuldīgas slimnīca;
- otrā līmeņa slimnīcas ir Alūksnes slimnīca, Preiļu slimnīca, Tukuma slimnīca un Krāslavas slimnīca;
- pirmā līmeņa slimnīcu vidū ir Līvānu slimnīca, Aizkraukles slimnīca, Bauskas slimnīca, Limbažu slimnīca un Ludzas medicīnas centrs.
2019. gadā Veselības ministrija pieļāva, ka dažu slimnīcu līmenis varētu tikt pazemināts, jo tās nespēj nodrošināt pakalpojumus un atbilstošu kvalitāti. Tāpat ministrija bija iecerējusi pārņemt valsts pārziņā lielas pašvaldības slimnīcas Daugavpilī, Valmierā un Liepājā.
Tomēr Covid-19 pandēmijas dēļ valdība atlika šī jautājuma skatīšanu.