RĪGA, 13. janvāris – Sputnik. Latvijas Pašvaldību savienība uzskata, ka šajā apkures sezonā vairāk nekā 40% valsts iedzīvotāju var rasties grūtības rēķinu apmaksas jautājumā, vēsta ReTV.
Pensionāre Inna no Valmiermuižas ir mājas vecākā par divām mājām, kurā ir 52 dzīvokļi. Uz visiem jāsadala septiņi tūkstoši eiro par apkuri.
"Bez komunālajiem vēl ir zāles, kuras katru mēnesi ir jālieto - tās arī nav lētas. Par ēšanu vispār nerunāsim. Es pagājušo mēnesi samaksāju visus tos rēķinus: elektrību, internetu. Man palika 22 eiro. Dzīvo, kā gribi, par tiem 22 eiro. Tu aizej, pienu, kefīru nopērc, maizi, un tev ir desmitnieks.
Ja mēs nevaram samaksāt, ja mēs paliksim parādā - atņems dzīvokli, kā jau parasti tas ir ierasts, tā jau dara. Tāpēc jau tie bezpajumtnieki rodas ar katru gadu vairāk," saka Inna.
Dažas pašvaldības pūlas atbalstīt seniorus. Valmieras novadā jau izsniegti pirmie pabalsti 23 mājsaimniecībām par decembri – vairāk kā četri tūkstoši eiro. Jelgavas pašvaldība par decembri izmaksājusi 19 tūkstošus eiro 305 mājsaimniecībām. Liepājā decembrī tika izmaksāts mājokļa pabalsts 257 personām vairāk kā 16 tūkstošu eiro apmērā.
Pašvaldību sociālā dienesta pārstāvji atzīst, ka situācija vēl nav kritiska, bet bažas par nākotni ir nopietnas.
"Pieprasījums pēc mājokļa pabalsta ir tāds pats kā gada nogalē. Šobrīd janvāra pirmajā nedēļā vēl neesam pamanījuši, ka būtu kādas izmaiņas, bet, iespējams, ka janvāra beigas, februāris, cilvēku skaits, kuri pieprasīs mājokļa pabalstu, varētu palielināties," uzskata Valmieras novada sociālo lietu pārvaldes vadītāja Kaija Muceniece.
Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja Aija Barča uzskata, ka apkures augsto cenu dēļ valstī cietīs puse pensionāru. Tuvākajās dienās federācija nosūtīs vēstuli prezidentam.
"Mēs aicināsim steidzami lemt par atbalstu cilvēkiem, kurus es nosaucu - valsts vecuma pensiju saņēmējiem, gan invaliditātes un sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem. Ļoti daudz cilvēki tagad ir neapskaužamā un ļoti nepatīkamā situācijā," uzsvēra Barča.
Šajā apkures sezonā "Rīgas siltums" tarifs jau dubultojies: no 1. septembra tas pieauga par 26,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, no 1. novembra – vēl par 16,5%. No 2022. gada 1. marta siltumenerģijas tarifs var pieaugt vēl par 6,7%, ņemot vērā dabasgāzes cenu pieaugums.
Saeimas deputāti no Zaļo un zemnieku savienības iesaka grozīt MK noteikumus par tirdzniecību un elektroenerģijas izmantošanu un iekļaut nostādni par kompensāciju visam patērētās elektroenerģijas apjomam par 80% no cenas, kas pārsniedz 80 eiro par megavatstundu.
Lietuva kompensē cenu pieaugumu mājsaimniecībām, kam maksa par enerģiju pārsniedz 15% no ienākumiem. Arī Igaunija ievieš dažādus mehānismus, lai kompensētu ne tikai elektroenerģijas, bet arī gāzes un centrālās apkures cenas. Norvēģija kompensē mazajiem patērētājiem (līdz 5 tūkstošiem kilovatstundu mēnesī) 50% izdevumu, kas pārsniedz 50 eiro par megavatstundu.