Foto

Nāves jūra atkāpjas un atstāj gigantiskas bedres – katastrofa turpinās

Ik gadus ūdens atkāpjas aptuveni par metru, atstājot tuksnesi – sāls izbalinātu zemi ar milzīgām bedrēm.
Sputnik
Viena no skaistākajām un pārsteidzošākajām vietām uz Zemes – sālsezers pašā zemākajā sauszemes iecirknī – var pazust. Pēdējo simt gadu laikā ūdens līmenis tajā krities par 25 metriem, un ekoloģiskā katastrofa ir neizbēgama.
1 / 15

Strauji izžūstošās Nāves jūras krastu klāj tūkstošiem karsta iegruvumu, kas nepārprotami liecina par cilvēka postošo darbību – jūras minerālu un ezerā ieplūstošā ūdens rūpniecisko ekspluatāciju

2 / 15

Nāves jūras izžūšanu paātrina arī globālā sasilšana

Tūrisma kompleksu Gedijā uzbūvēja 80. gados. Toreiz viļņi apskaloja tā krastus. Tagad tūristus no viesnīcas nākas apmēram 2 kilometrus vest līdz pludmalei

3 / 15

Kalnu ieskaitais sālsezers tuksnesī par Nāves jūru iedēvēts tāpēc, ka tajā nav gandrīz nekā dzīva

4 / 15

Ūdens ezerā vairāk atgādina olīveļļu – tik blīvs tas ir un piesātināts minerāliem. Plaši zināms, ka Nāves jūrā noslīkt neizdosies. Gadu desmitiem atpūtnieki no Svētās zemes vai otra Jordānas krasta ved mājup fotogrāfijas ar peldētājiem, kuri pusguļus atmetušies tieši uz virsmas

5 / 15

Ūdens līmenis Nāves jūrā krītas aptuveni par metru gadā.

Pludmales krēslus Jordānijā un Izraēlā pastāvīgi nākas pārvietot tuvāk ūdenim

6 / 15

Kāpēc krītas ūdens līmenis? Pēdējā gadsimta laikā Nāves jūras resursi tiek aktīvi ekspluatēti. Ezera dienvidu daļa pārvērsta par iztvaikošanas dīķiem

7 / 15

80% ūdens, kas ieplūst Nāves jūrā, tiek izmantoti rūpniecības vajadzībām. Rezultātā strauji krities gruntsūdens līmenis.

Piemēram, Jordāna bija viens no lielajiem senās pasaules ūdensceļiem, bet tagad to šķērso dambji, un sausuma sezonā upei dažviet var pārkāpt pāri

8 / 15

Uz izžuvušo iztavaikošanas dīķu virsmas Nāves jūrā netālu no kūrorta Izraēlas dienvidos redzami kristalizētie minerāli un ūdens pilnas bedres

9 / 15

Šādas bedres veidojas visur, kur atkāpjas ūdens

10 / 15

Zemi pie pamestas degvielas uzpildes stacijas klāj plaisas

11 / 15

Karsta sabojāts ceļš

12 / 15

Karsta bedres veidojas augsnes kustības rezultātā ūdenī šķīstošos kalnu iežos. Kad pazemes ūdeņi izšķīdina un izskalo iežu slāņus, zeme nosēžas un veidojas bedre

13 / 15

Pamestu kūrorta ciemu sabojājusi liela bedre.

Kopš 1960. gada Nāves jūra zaudējusi trešo daļu savas platības. Pie krastiem redzami tūkstošiem bedru, lai arī pirms pusgadsimta vēl nebija nevienas

14 / 15

Ceļotājus tādas vietas valdzina. Šeit cilvēks var novērot ģeoloģiskos procesus tepat un uz vietas

15 / 15

Nāves jūra izžūst ļoti ātri, tomēr zinātnieki uzskata, ka tā neies bojā pilnībā. Reiz tā sasniegs līdzvaru starp ūdens sāļainību un iztvaikojošās valgmes apjomu, un tad process apstāsies