RĪGA, 9. decembris — Sputnik. Baltijas valstis izskata iespēju palielināt elektroenerģijas importu no Krievijas un Baltkrievijas, paziņoja Igaunijas pārvades sistēmu operatora "Elering" pārstāvis Ains Ķēsters, vēsta ERR.
Kēsters apstiprināja, ka šonedēļ notikušas sarunas ar Lietuvu, un tās tiks turpinātas. Viņš atgādināja, ka Igaunija un Latvija ir samazinājusi elektroenerģijas importu no Krievijas, pirmkārt, Lietuvas prasību dēļ.
"Un tagad ir pienācis laiks apspriest, vai būtu iespējams vēlreiz mazliet pavērt krānu. Taču šobrīd mēs nevaram nosaukt precīzus skaitļus, diskusijas par šo jautājumu turpinās," sacīja "Elering" pārstāvis.
Lietuva uz tā saucamā antiastravjecas likuma pamatiem samazināja maksimālo caurlaides spēju Lietuvas un Baltkrievijas saslēgumā. Jau pērnā gada novembrī pēc BelAES darbības sākuma tika pārtraukts elektroenerģijas komerciālais imports no Baltkrievijas, taču fiziski elektrība vēl aizvien tiek padota.
Patlaban Latvija var tirgoties ar Krieviju tikai apjomā, ko ļauj pašmāju līniju caurlaides spēja. Pirms Lietuvas ierobežojumiem Latvija izmantoja Lietuvas un Baltkrievijas saslēgumu maksimālo caurlaides spēju.
Pēdējos mēnešos elektroenerģijas cenas Eiropā un Baltijā pārspēj rekordus vairāku apstākļu dēļ.
Patēriņš palielinās, ekonomikai atjaunojoties pēc pandēmijas. Eiropā un pasaulē strauji aug gāzes cenas, augot degvielas pieprasījumam Ķīnā. ES stingrās klimatiskās politikas dēļ aug oglekļa emisijas kvotu cenas, kas tāpat padara dārgāku elektroenerģiju, ko cita starpā ražo gāzes un ogļu TEC.
Situāciju ietekmējuši arī laika apstākļi – aukstās ziemas dēļ Eiropas gāzes krātuves iztukšojušās un līdz šim aizpildītas mazāk nekā pirms gada. Baltijas un Skandināvijas valstīm vasarā un rudenī neveicās ar lietu, tāpēc jūtami sarukusi ģenerācija HES. Problēmas papildina arī enerģiju ģenerējošo jaudu deficīts Lietuvā un Igaunijā, kā arī ierobežotā caurlaides spēja savienojumā ar ziemeļvalstīm.