RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Vairāk nekā 250 tūkstoši mājokļu Latvijā nav apdzīvoti pastāvīgi. Lielākais tukšo dzīvokļu skaits vērojams Rīgā, stāsta Neatkarīgā.
Tukšums un klusums
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, mājokļu īres cena pilsētās kopš 2002. gada ir pieaugusi vairākas reizes. 2002. gadā ikmēneša īres maksa vienam ģimenes loceklim bija aptuveni 50 eiro, bet 2019. gadā - 118 eiro mēnesī.
Laukos mājokļu īres cenas ir zemākas, bet pieaugums – straujāks: 2002. gada īres maksa lauku rajonos bija aptuveni 8 eiro mēnesī uz vienu mājsaimniecības locekli, bet 2019. gadā - 26 eiro. Proti, veidojusies paradoksāla situācija – brīvu kvadrātmetru tirgū ir daudz, taču to cena aug.
No visiem tradicionālajiem mājokļiem 811 tūkstoši mājokļu jeb 76,2% ir pastāvīgi apdzīvoti, 252,9 tūkstoši mājokļu jeb 23,8% ir bez pastāvīgiem iedzīvotājiem. Saskaņā ar CSP datiem, kopš 2011. gada neapdzīvotu mājokļu īpatsvars pieaudzis par trim procentpunktiem. Vēl viens musu tirgus paradokss. Spriežot pēc visa, jaunas mājas valstī tiek būvētas, neņemot vērā pieprasījumu, un citstarp stāv tukšas arī augsto cenu dēļ. Lielākais īpatsvars ar neapdzīvotiem mājokļiem ir pirms 1961. gada celto mājokļu vidū – no visiem šajā laikposmā celtajiem mājokļiem 35,3% ir neapdzīvoti. Taču arī ēkās, kas celtas pēc 2010. gada, saglabājas augsts neapdzīvoto mājokļu īpatsvars - 34,2% no pēdējos 10 gados jaunuzceltajiem mājokļiem ir bez pastāvīgiem iedzīvotājiem.
Trešdaļa (35,6%) no apdzīvotajiem mājokļiem atrodas Rīgā, 17,9% - Pierīgas reģionā, 14% - Latgales reģionā, 12,3% - Kurzemes reģionā, 11,2% - Zemgales reģionā un 8,9% - Vidzemes reģionā. Mazākais neapdzīvotu mājokļu īpatsvars ir Rīgā (15%), tai seko Zemgale (24,5%), Pierīga (26,1%), Vidzeme un Kurzeme (28,7% neapdzīvotu mājokļu katrā) un Latgale (30,2%).
"Laba ziņa potenciālajiem pircējiem - cenas Latvijā ir zemas uz Baltijas un citu reģiona valstu fona. Ieguldījumi Latvijas mājokļu tirgū kopš 2010. gada ir bijuši izdevīgi. Mājokļu cenas ir noturīgi augušas, par laimi, ne tik daudz, lai pasliktinātu mājokļu pirktspēju. Īres cenas ir kļuvušas izdevīgākas no patērētāju skatu punkta," stāsta Pēteris Strautiņš, bankas "Luminor" ekonomists.
Tomēr tādi notikumi kā sērijveida dzīvokļu cenu kāpums Jelgavā šogad par 24%, tālu pārsniedzot algu pieaugumu, visdrīzāk būs izņēmums. Ilgtermiņa perspektīvā tirgus cenu pieaugums būs samērīgs algas pieaugumam, jo mūsu valstī platību jaunam mājoklim pietiek. Latvija izceļas ar zemām mājokļu cenām (pat attiecībā uz algu) aiz galvaspilsētas reģiona robežām. Dažviet tā ir laba iespēja pirkumam, taču ne visur, tāpēc jābūt uzmanīgam.