Mikrobioloģe: Covid-19 sācis mainīties četras reizes ātrāk nekā gripa

Vakcinācija aizsargā ne tikai no smagas slimības gaitas, bet arī no jaunu koronavīrusa paveidu rašanās.
Sputnik
RĪGA, 7. novembris — Sputnik. Covid-19 mainās daudz ātrāk nekā gripa, taču pagaidām esošās vakcīnas no tā pasargā, pastāstīja Stradiņa universitātes bioloģijas un mikrobioloģijas katedras profesore Juta Kroiča Latvijas radio 4.
Šonedēļ Latvijā pirmo reizi reģistrēts Covid-19 "delta" paveids paveids, kas apzīmēts "AY.4.2". Provizoriski dati rāda, ka šis vīrusa paveids var izplatīties par 10-15% ātrāk nekā iepriekšējais "delta" paveids.
Pasaulē
Izraēlā reģistrēts jauns Covid-19 paveids, vēsta mediji
"Viens (ar Alfa paveidu) saslimušais inficēja trīs cilvēkus, bet ar Delta variantu viens saslimušais inficē 8, pat 9 cilvēkus. Bet šis jaunais variants... Principā, zinātnieki stāsta, ka tas ir vēl kontagiozāks, par 10-15%. Tāpat zinātnieki pierādījuši, ka tādas pašas mutācijas kā šajā variantā jau fiksētas citos vīrusa variantos, tāpēc pagaidām nevar teikt, cik lielā mērā šīs mutācijas ietekmēs," paskaidroja Kroiča.
Taču, profesore atzīmēja, lielākās bažas rada vīrusa mainīgums.
"Līdz 2020. gada decembrim, proti, visu pagājušo gadu uzskatīja, ka šis vīruss izturas tāpat kā masalu vīruss. Tas ir, mums zināms viens vīrusa variants, vakcīna pret to strādā labi, un vīruss ir mierīgs, bez īpašām mutācijām. Taču decembra beigās, pirms Ziemassvētkiem, mutants (Lielbritānijas paveids) pēkšņi sāka tā vairoties, parādījās tādas jaunas mutācijas! Tagad pat aprakstīti aptuveni 1570 šī vīrusa paveidi. Burtiski kopš pagājušā gada decembra!" viņa atklāja.
Zinātnieki aplēsa: Covid-19 mutē četras reizes ātrāk nekā gripa.
"Mēs zinām, ka gripa mainās katru gadu, katru gadu mēs saņemam jaunu, jau modificētu vakcīnu. Tātad vīruss, kas mutē četras reizes vairāk nekā grupa... Nu, atklāti sakot, tā ir slikta prognoze," teica Kroiča.
Pasaulē
"Delta" paveids: fiksēts jauns specifisks simptoms
Tomēr ir arī iemesls optimismam.
Pirmkārt, daudzās pasaules valstīs, arī Latvijā tiek analizēti jaunie Covid-19 paveidi, savākti dati par tiem, zinātnieki strādā, meklē iespējams apturēt izplatību, informācija tiek apkopota, nodota Pasaules veselības organizācijai, vakcīnu ražotājiem utt. Tātad cilvēce nesēž, rokas klēpī salikusi, bet meklē iespējas to apturēt.
Otrkārt, neskatoties uz vīrusa mainīgumu, vakcīnas Covid-19 profilaksei līdz šim nav kļuvušas nederīgas.
"Labā ziņa: visas četras vakcīnas, kas pie mums apstiprinātas un tiek izmantotas, pagaidām aizsargā labi. Proti, vakcinētie, ja inficējas, slimo salīdzinoši viegli, nu, vai ar vidēji smagu slimības gaitu. Hospitalizētie un mirušie vakcinētie – viņiem visiem ir smagas blakus slimības. Tātad mēs varam teikt, ka vakcīnas strādā," uzsvēra mikrobioloģe.
Tāpēc vakcinācija ir nepieciešama – ne tikai tāpēc, lai aizsargātu sevi, bet arī tāpēc, lai novērstu jaunu vīrusa mutāciju attīstību.
Latvijā
Latvijā konstatēts pirmais Covid-19 delta varianta apakšpaveida gadījums
"Vispār vajag vienkārši paturēt prātā, ka visas šīs jaunās mutācijas parādās tikai, kad vīruss izplatās. Un mums jādara viss iespējamais, lai apturētu vīrusa izplatību un tādējādi izvairītos no mutācijām," rezumēja Juta Kroiča.