RĪGA, 1. novembris – Sputnik. Visu novembra pirmo nedēļu Igaunijas dienvidos ilgs Igaunijas Aizsardzības savienības (Kaitseliit) militārās mācības "Sibul 2021". To norises rajonos autovadītāji un vietējie iedzīvotāji var saskarties ar neērtībām, kas parasti saistītas ar tādiem pasākumiem, portālā Sputnik Meedia stāsta Allans Hantsoms.
Ar rokām neko neaiztikt
Pašas mācības sākas jau šodien, 1. novembrī, ziņo Kaitseliit preses dienests. To aktīvākā fāzes iekrīt nedēļas nogalē – no 5. līdz 7. novembrim.
Šajās dienās apšaudes būs dzirdamas Veru, Repinas, Tervas, Mulgi pagastos. Pa ceļiem aktīvi pārvietosies militārā tehnika, tāpēc autovadītāji un kājāmgājēji lūgti piesargāties, būt iecietīgiem dažādu neērtību gadījumā un sekot speciālo dispečeru norādījumiem.
Cilvēki, kam gadījies mācību zonā atrast aizdomīgu vai iespējami bīstamu priekšmetu, piemēram, nesprāgušu lādiņu vai tamlīdzīgu objektu, lūgti tos neaizskart – par tiem jāziņo pa tālruni 112.
Valsts stabilitātes formulas noslēpums
Kaitseliit Dienvidu aizsardzības teritoriālā apgabala priekšnieks Kaido Tijtuss paziņoja, ka mācībās "Sibul 2021" viņa padotie izspēlēs darbības, kas uzlabos viņu gatavību aizsargāt valsti gan personīgi, gan kolektīvi.
"Valsts stabilitātes formula ir vienkārša: cilvēkiem jācenšas aizsargāt sevi, vienalga, no dabas vai no ārēja ienaidnieka. Kaitseliit brīvprātīgie ir tie Igaunijas cilvēki, kas šodien uzņēmušies pienākumu aizsargāt valsti ar ieročiem rokās," viņš paziņoja.
Mācībās "Sibul 2021" piedalās visu Dienvidigaunijas Kaitseliit pagasta vienību locekļi – brīvprātīgo kopskaits sasniedz apmēram 16 000 cilvēku. Kopā ar Aizsardzības savienības bērnu, jauniešu un sieviešu organizācijām to skaits sasniedz gandrīz 25 000 cilvēku.
Kāpēc igauņi krievus sauc par "sīpoliem"
Mācību nosaukums – Sibul – igauņu valodā nozīmē "sīpols". Nosaukums it kā norāda potenciālajam agresoram, ka mēģinājums graut Kaitseliit daudzslāņaino aizsardzību nesīs bēdīgas sekas – tāpat sīpols "liek" raudāt tiem, kas to tīra.
Interesanti, ka par "sīpoliem" igauņi dēvē arī krievus. Kur tāda iesauka cēlusies, tagad neviens vairs neatceras, pastāv tikai trīs galvenās versijas.
Pirmā, "estētiskā", stāsta, ka tas noticis pareizticīgo baznīcu kupolu specifiskās formas dēļ. Diezin vai šī teorija ir patiesā, jo, piemēram, Dienvidigaunijā arī starp igauņiem ir liels skaits pareizticīgo.
Otrā – "vēsturiskā" – pauž, ka iemeslu devuši paši sīpoli, ko vietējie krievi, vecticībnieki kopš seniem laikiem masveidā audzēja pārdošanai pie Čudas ezera. Tomēr krievi tur vienlīdz labi audzē kartupeļus, burkānus, kāpostus un visu pārējo, ko ļauj vietējais klimats.
Un, visbeidzot, trešā – rusofobā – apgalvo, ka krievus par "sīpoliem" igauņi iesaukuši tāpēc, ka tie, sak, visu mūžu viņiem sarūgtinājuši, kā sīpoli. Tas gan vēl ir strīdīgs jautājums: kurš, kuram un ko nodarījis.