Latvijā

"Pseidobrīvības maskas ir norautas": KF vēstniecība Latvijā par PBK licences anulēšanu

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome 21. oktobrī pieņēmusi lēmumu anulēt Pirmā Baltijas kanāla — Krievijas Pirmā kanāla retranslatora — apraides licenci trīs pārkāpumu dēļ.
Sputnik
RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Krievijas vēstniecība Latvijā, komentējot Pirmā Baltijas kanāla licences anulēšanu, paziņoja, ka varas iestādes ir nodemonstrējušas savu patieso seju bez "vārda pseidobrīvības" maskas.
"Liekulīgas "vārda pseidobrīvības" maskas ir norautas, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome kārtējo reizi demonstrējusi savu patieso seju, no 26. oktobra atsaucot licenci Pirmajam Baltijas kanālam – valsts krievvalodīgo iedzīvotāju populārākajam televīzijas kanālam, kas, ņemot vērā valstī plosošo Covid-19 pandēmiju, sagatavojis raidījumu ciklu par vakcināciju, reaģējot uz nesenu Latvijas institūciju aicinājumu pastiprināt vietējo iedzīvotāju informēšanu par šo ļoti svarīgo un aktuālo jautājumu, tostarp krievu valodā, kas daudziem Latvijā ir dzimtā," teikts Krievijas diplomātiskās misijas publikācijā Facebook.
Latvijas Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome 21. oktobrī pieņēmusi lēmumu anulēt Pirmā Baltijas kanāla — Krievijas Pirmā kanāla retranslatora — apraides licenci.
"Par trīs būtisku Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārkāpumu izdarīšanu gada laikā NEPLP pieņēmusi lēmumu anulēt apraides atļauju programmai "Pirmais Baltijas Kanāls Latvija". Visus lēmumus par likumīgiem atzinusi tiesa, un tie stājušies spēkā. Apraides atļauja zaudēs spēku 26. oktobrī," rakstīts NEPLP Facebook lapā.
Latvijā
Pirmajam Baltijas kanālam ir atņemta apraides atļauja Latvijā
"Pirmais Baltijas kanāls", kas retranslē "Pirmā Krievijas kanāla" programmas, ietilpst "Baltijas Mediju aliansē" kopā ar reklāmas aģentūru "Pirmais Baltijas mūzikas kanāls", reklāmas un mediju aģentūru "Ren TV Baltic", televīzijas kanālu izplātītāju "Tem LV" un izdevniecību "Print Media", kā arī avīzēm "MK Latvija" un "MK Estoņija" un to interneta versijām. Kopumā "Baltijas Mediju Alianse" ietver 25 televīzijas kanālus Baltijā, turklāt uzņēmums gatavo vietējās televīzijas ziņas Latvijai un Igaunijai.
2020. gada februārī Latvijas Valsts drošības dienests veica kratīšanas "Baltijas mediju Alianses" birojā. Tās bija saistītas ar aizdomām par iespējamo Pirmā Baltijas kanāla saikni ar Krievijas biznesmeni Juriju Kovaļčuku. Viņš vairākus gadus ir Eiropas Savienības sankciju sarakstā. Iespējams, kratīšanu laikā tika atrasti apliecinājumi tam, ka viņš ir "Baltijas mediju alianse" līdzīpašnieks ar vairāku uzņēmumu starpniecību.
Aizdomās par ES sankciju pārkāpšanu nonāca "Baltijas mediju Alianses" līdzīpašnieks Oļegs Solodovs un kompānijas juridiskā dienesta vadītājs Sergejs Kārītis. Viņi tika aizturēti, pēcāk viņus izlaida brīvībā.
Baltijā
Krievijas raidorganizācija uzvarēja Lietuvas tiesā lietā par telekanāla aizliegšanu
Pēcāk "Baltijas Mediju Alianse" izplatīja oficiālu paziņojumu, kurā teikts, ka pēc 19. marta Pirmajā Baltijas kanālā tiks apturēta vietējā satura raidījumu ražošana. BMA paziņojumā atzīmēts, ka runa tostarp ir par ikdienas ziņu raidījumu "Latvijas laiks", kā arī par autoru raidījumiem "Aiz kadra", "Piecas kapeikas" un ikdienas informatīvo raidījumu "Igaunijas ziņas".
Saskaņā ar neoficiāliem datiem, kopš kratīšanas Latvijas komercbankas pēc kontroles iestāžu rīkojuma iesaldēja visus BMA un tās vadības kontus. Tādos apstākļos saimnieciskā darbība izrādījās neiespējama.
Latvija regulāri liek šķēršļus Krievijas telekanālu un citu mediju darbam savā informācijas telpā. Latvija uzskata, ka tādam pasākumam vajagot nodrošināt valsti no "Kremļa propagandas".
Latvijā
"Krievijai tas ir stingri jāpārtrauc": Babajans un Norkins par mediju apspiešanu Latvijā
"Turpinās Krievijas masu mediju mērķtiecīga izspiešana no Baltijas valstīm, draudi Krievijas krievvalodīgo mediju adresē. Diemžēl tas ir ļoti bēdīgi, tomēr Krievija noteikti reaģēs uz katru šādu epizodi. Mēs centīsimies panākt mūsu kolēģu pamattiesību ievērošanu," atzīmēja Krievijas Žurnālistu savienības vadītājs Vladimirs Solovjovs.
Krievijas Ārlietu ministrija jau vairākkārt norādījusi, ka Latvijas ceļš pretī totālai cenzūrai ar jebkādiem līdzekļiem neatbilst tās apgalvojumiem par uzticību Eiropas vērtībām un demonstrē, kā tā noniecina vārda un preses brīvības pamatprincipus.