RĪGA, 22. oktobris — Sputnik. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, šī gada astoņos mēnešos Latvijas eksports naudas izteiksmē par 20% pieaudzis, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2019. gadā, proti, vēl pirms Covid-19 pandēmijas sākuma, raksta Diena.
Tādējādi vismaz ārējos tirgos Latvijas uzņēmumi veiksmīgi izmantoja pasaules centrālo banku un valdību finansiālās atbalsta programmas. Šo programmu ietvaros liela uzmanība tika pievērsta aktivitātes veicināšanai būvniecības un nekustamā īpašuma jomā, lai uzsildītu ekonomiku, kas atklāja plašākas iespējas apstrādes rūpniecības, transporta un tirdzniecības nozarei.
Latvijai šāds scenārijs ir īpaši labvēlīgs, jo būvniecības apjomu pieaugums pasaulē sekmēja pieprasījuma pieaugumu Latvijā ražotai mežrūpniecības un kokapstrādes produkcijai, būvmateriāliem un metālprodukcijai. Labus rezultātus panācām arī mašīnbūves, elektronikas un tekstilrūpniecības nozarē.
Ja paskatītos, kā mainījusies Latvijas eksporta struktūra lielāko ārvalstu tirgu kontekstā salīdzinājumā ar situāciju līdz pandēmijai, tad redzams, ka galvenie tirgi nav mainījušies, toties mainījies dažu lielo ārējo tirdzniecības partneru īpatsvars kopējā eksporta apjomā.
Tiek atzīmēts, ka visas trīs Baltijas valstis aktīvi tirgo savā starpā, kas nav nekāds pārsteigums, ņemot vērā valstu ciešus ekonomiskos sakarus un to, ka, salīdzinot ar citām valstīm, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ekonomika pārdzīvojusi pandēmijas periodu bez būtiskiem satricinājumiem. Kā jau iepriekš, Latvijai nozīmīgākie eksporta tirgi ir Lietuva un Igaunija. Preču piegādes uz Lietuvu īpatsvars kopējā Latvijas eksporta struktūrā šī gada astoņos mēnešos bija 17,6%, līdz pandēmijai šis rādītājs bija 17,5%. Savukārt eksports uz Igauniju šī gada astoņos mēnešos bija 11,2%, bet pirms diviem gadiem – 11,8%.
Naudas izteiksmē eksports uz Lietuvu bija 1,79 miljardi eiro, kas ir par 20,7% vairāk nekā 2019. gada astoņos mēnešos, bet eksports uz Igauniju no janvāra līdz gada augustam bija 1,134 miljardi eiro, kas ir par 13,1% vairāk nekā pirms diviem gadiem.
Šogad pieaudzis arī eksporta apjoms uz Lielbritāniju. Apvienotā Karaliste galvenokārt iepērk Latvijā kokmateriālus, un to straujš cenu kāpums izveda Lielbritāniju uz trešo vietu pēc eksporta apjoma naudas izteiksmē. Astoņos mēnešos Lielbritānija iegādājusies Latvijā preces par 780,5 miljoniem eiro, kas ir par 57,5% vairāk nekā pirms diviem gadiem.
Kopš šī gada janvāra līdz augustam uz Vāciju piegādāja preces par 746,8 miljoniem, uz Krieviju – par 739,1 milj.
Piegāžu īpatsvars uz šīm trim valstīm Latvijas eksporta kopējā struktūrā ir 7,7%, 7,4% un 7,3% attiecīgi.
Par 0,16% samazinājies preču eksporta apjoms uz Zviedriju, naudas izteiksmē tas ir ap 1 miljonu eiro.
Devītais lielākais Latvijas eksporta partneris ir ASV, kaut eksporta īpatsvars uz šo valsti ir neliels – tikai 2,5%. Tomēr šogad vērojama iespaidīga eksporta pieauguma dinamika, astoņos mēnešos Latvijas uzņēmumi piegādājuši uz ASV preces par 249,5 miljoniem eiro, kas ir par 80,7% vairāk nekā pirms diviem gadiem.
Turklāt avīze norāda, ka rādītāju pieaugumu galvenokārt nosaka preču cenu, nevis fiziskā apjoma pieaugums.