RĪGA, 17. oktobris — Sputnik. Jā, visticamāk, šie pasākumi sekmēs vakcinācijas procesu, taču diez vai spēs apturēt straujo saslimstības pieaugumu un smagu pacientu hospitalizācijas bumu, raksta Bb.lv.
Nedrīkst aizmirst, ka vairums cilvēku, kuri tuvākajās dienās saņems pirmo poti, pabeigs vakcinācijas procesu pēc 5-6 nedēļām ("Pfizer", "Moderna"). Šajā periodā "svaigi vakcinēto" kategorija var inficēties un saslimt. Arī tiem, kuri vakcinēsies ar vakcīnu "Janssen", imunitātes veidošanai būs nepieciešamas 15 dienas.
Ar esošo saslimstības līmeni Latvijā – no 1000 līdz 1800 cilvēkiem diennaktī – operatīvi tikt galā ar pandēmiju nav iespējams. Tādējādi var prognozēt, ka tuvākajās trīs vai četrās nedēļās nekādu būtisku uzlabojumu nebūs. Visticamāk, situācija tikai pasliktināsies, turklāt strauji pieaugs hospitalizēto skaits.
Ko darīs varas iestādes, ja jau novembrī stacionāros būs vairāk nekā 1500 Covid-19 pacientu? Šāds scenārijs ir ļoti reāls. Turklāt, ņemot vērā Indijas paveida specifiku, var prognozēt, ka no šiem 1500 –1600 pacientiem vismaz 170 būs ļoti smagi, un viņiem būs nepieciešama intensīva terapija!
Acīmredzot valdība pieļāvusi daudz liktenīgu kļūdu.
Pirmā kļūda: spēlējām, dancojām...
Arī šoreiz, tāpat kā gadu iepriekš, valdība neizmantoja atelpu, ko vīruss mums deva vasaras periodā. Valdībai bija vismaz četri mēneši, lai sagatavotos pandēmijas trešajam vilnim. Turklāt ministri nevarēja nesaprast, ka šis vilnis būs smagāks par iepriekšējo.
Pirmkārt, Indijas paveids "Delta" ir lipīgāks, nekā britu mutants. Otrkārt, jau jūnijā Veselības ministrijas vadītājs Daniels Pavļuts atzina, ka līdz septembrim mēs netiksim līdz stratēģiskajam mērķim, proti, neizdosies pilnībā vakcinēt 70 –75% pieaugušo iedzīvotāju.
No tā izriet: bija jānovirza visi spēki un līdzekļi veselības aprūpes sistēmas sagatavošanai Covid-19 rudens uzliesmojumam.
Jāatzīmē, ka daži konkrēti soļi tomēr bija sperti, taču ar tiem nepietika. Citādi Pavļuta kungs tagad nerunātu par nepieciešamību steidzami izveidot pie slimnīcām lauka hospitāļus un par iespējamu vēršanos pēc starptautiskās palīdzības. Vārdu sakot, ES veselības komisāre jau ir apsolījusi sniegt šādu palīdzību, ja būs nepieciešams.
Skaidrs, ka varas iestādēm jau iepriekš bija jāizveido lauka hospitāļi, papildu nodaļas, pilnībā pārprofilēt dažus stacionārus rajonos Covid-19 pacientu ārstēšanai. Jau iepriekš bija jāpiesaista privātajā veselības aprūpes sistēmā strādājošie mediķi, piedāvājot viņiem solīdas piemaksas un prēmijas.
Otrā kļūda: privātās medicīnas potenciāls
Saprotot, ka, stacionāru pārslogojuma gadījumā būs jāierobežo plānveida medicīniskā palīdzība, varas iestādēm jau vasarā bija jānoslēdz līgumi ar privātām klīnikām un ambulatoriem plānveida pacientu uzņemšanai, konsultācijām un atsevišķām operācijām slimnīcām piešķirto kvotu ietvaros.
Citiem vārdiem sakot, privātie medicīnas centri varētu paņemt sev plānveida pacientus.
Trešā kļūda: Palīdzība ģimenes ārstiem
Ne visos gadījumos Covid-19 pacientiem ir nepieciešama hospitalizācija. Ja ģimenes ārsti varētu nolīgt trešo medmāsu vai ārsta palīgu, tad būtu iespējams gan izvairīties no komplikācijām, gan laikus pamanīt pacienta veselības pasliktināšanos un steidzami nosūtīt viņu uz slimnīcu.
Esošā situācijā ģimenes ārsti fiziski nepaspēj sekot līdzi saviem Covid-19 pacientiem un veic ārstēšanu galvenokārt pa tālruni.
Ceturtā kļūda: Kur ir nauda par poti?
Vismaz 6 mēnešus valdība nekādā veidā finansiāli neatbalstīja vakcinācijas procesu. Runāja gan par loterijas rīkošanu vakcinētājiem, gan par piemaksu riska grupām un pensionāriem par vakcinācijas veikšanu…
Galu galā neviens lēmums netika pieņemts. Tikai pirmdienas vakarā koalīcijas padome piekrita Ekonomikas un Finanšu ministriju idejai 5 mēnešu laikā izmaksāt vakcinētiem pensionāriem 20 eiro mēnesī elektrības rēķinu segšanai.
Protams, labāk vēlāk nekā nekad. Bet tas viss bija jādara agrāk, turklāt būtu jāstimulē ne tikai seniori.
Piektā kļūda: "Luksofors" nav ieslēdzies
Valdība ļoti novēlojās ar ierobežojošo pasākumu ieviešanu. Tie bija jāievieš septembra sākumā, ņemot vērā, ka saslimstības pieaugums bija novērots jau augusta beigās. Ar tādiem vakcinācijas tempiem varas iestādēm sen jau bija jāieslēdz savs "luksofors". Bet tas nebija ieslēgts nedz septembra sākumā, nedz beigās...
Tikai 8. oktobrī tika ieviesti ierobežojumi un obligātās vakcinācijas prasības atsevišķu profesiju pārstāvjiem. Varbūt mēs jau esam nonākuši uz karantīnas sliekšņa. Cik var cirst nost sunim asti pa gabaliņiem?
Likme uz karantīnu
Spriežot pēc visa, karantīnai, kas skars visus, tostarp arī vakcinētus, valdība nebija gatava – ne morāli, ne politiski, ne finansiāli. Jo 2-3 nedēļu karantīna pilnībā paralizēs ekonomiku, un izmaksās valstij vismaz 300 – 400 miljonus eiro, ņemot vērā visus pabalstus, grantus un subsīdijas, kā arī nesaņemtos nodokļus. Turklāt vismaz 10 procenti no šīs summas būs jāpiešķir karantīnas nodrošināšanai, jo tiks piesaistīti valsts un pašvaldību policijas spēki, armija, zemessardze…
Protams, vienmēr gribas ticēt labākajam – ka ārkārtējā situācija tomēr palēninās vīrusa izplatīšanos. Bet, ja man būtu jāliek likme, es liktu uz to, ka karantīna tomēr būs. Novembrī. Kaut es ļoti gribētu kļūdīties...