RĪGA, 8. oktobris — Sputnik. Humbolda vārdā nosauktās Berlīnes universitātes profesore Nataļja Gagarina pēta, kā cilvēks apgūst valodas un tiek galā ar dzīvi daudzvalodu vidē. Intervijā izdevumam Berliner Zeitung viņa pastāstīja, ka vecākiem pamatīgi jāpapūlas, lai bērnu divvalodu audzināšana vainagotos panākumiem. Rakstu pilnā apjomā pārpublicēja portāls InoSMI.
Puse cilvēku pasaulē ir multilingvāla. Apmēram 40% skolēnu Berlīnē aug daudzvalodu ģimenēs.
Pirms bērni sāk runāt paši, viņiem jau radies skaidrs priekšstats par savas valodas skanējumu. Trīs gadu vecumā viņiem jau zināmi gramatikas pamati. Protams, šīs zināšanas viņi iegūst neapzināti un noteikumus apgūst praksē, pateicoties dzirdētajām frāzēm.
Tāpēc Gagarina neiesaka runāt ar maziem bērniem svešvalodā, ja jūs to nepārvaldāt ļoti labi. Pretējā gadījumā valodas apgūšanas fāzē bērns pastāvīgi dzird kļūdainus modeļus, pierod pie kļūdām un akcenta.
Vecākiem ar bērniem jārunā valodā, ko viņi pārvalda vislabāk: bērniem, kuri labi pārvalda pirmo valodu, ir labākas izredzes apgūt arī citas valodas. Pie tam ģimenes valodai ir liela nozīme no bērna identitātes viedokļa un auglīgām attiecībām ar vecākiem.
Kopš dzimšanas brīža vecākiem ir daudz jārunā ar bērniem, jāparūpējas, lai viņi bieži un ilgi saskartos ar ģimenes valodu – ar vecmāmiņu un vectētiņu, draugu starpniecību, it īpaši – brīvā laika nodarbībās.
Vienlaikus, profesores ieskatā, vecākiem jāparūpējas par to, lai bērni pēc iespējas ātrāk saskaros ar vides valodu. Lai to panāktu, vecākiem kopā ar bērniem jāapmeklē pulciņi, uz vairākām stundām dienā jāatstāj valsts valodā runājošas aukles aprūpē.
Tāpat noderīgi no agrīna vecuma apmeklēt bērnu dārzus, kur bērni piedalīsies visās grupu nodarbībās. Bērnu valodu talanti lielā mērā ir atkarīgi no ģimenē un bērnudārzā saņemtās informācijas kvantitātes un kvalitātes – vai tur daudz lasa priekšā, paskaidro, sarunājas par ikdienišķām tēmām.
Pētījumi liecina, ka bērni, kas ar vides valodu saskārušies tikai triju gadu vecumā bērnudārzā, būtiski atpaliek valodas ziņā no monolingvālās normas viedokļa laikā, kad iestājas skolā.
Mutisko runu bērni var apgūt ģimenē, taču, lasīt un rakstītprasmi dod skolas izglītība. Tikai darbā ar tekstiem tiek panākta tā saucamā akadēmiskā valodas apgūšana.
Bilingvālā audzināšana, pēc Gagarinas vārdiem, prasa no vecākiem 15 saspringta darba gadus – tik ilgs laiks nepieciešams, lai bērnam būtu līdzsvarots kontakts ar abām valodām. Tikai tādā gadījumā viņam būs labas un dziļas zināšanas abās valodās – viņš varēs tajās runāt, rakstīt, domāt un pat sapņus redzēt.
Tiesa, šīs pūles ir pamatotas: bilingvalitāti pozitīvi ietekmē smadzenes un daiļrades spējas. Daudzvalodīgiem bērniem ir vieglāk apgūt citas svešvalodas, viņiem ir labākas profesionālās perspektīvas, viņi vieglāk pielāgojas citās kultūrās un nodrošina daudzveidību sabiedrībā.