Sputnik korespondenti apmeklēja nometni aiz Polijas robežas dzeloņstieples un paskatījās, kādos apstākļos dzīvo tie, kam par mājokli kļuvuši pāris kvadrātmetri purva.
Migranti pastāstīja: viņiem izdevies nelegāli šķērsot Polijas un Baltkrievijas robežu, viņi noķerti jau Polijā, pēc tam vienkārši atvesti atpakaļ un patriekti turp, no kurienes ieradušies – uz Baltkrievijas teritoriju. 32 migranti no Afganistānas no 18. augusta dzīvo uz abu valstu robežas.
Šajā zemienē ir slīkšņa – tā neizžuva par karstajā vasaras tveicē, kur nu vēl tagad, pēc lietus. No vienas puses – necaurejams Baltkrievijas mežs, no otras – Polijas dzeloņstieple.
Ilgu laiku migrantiem nebija pat telšu, viņi gulēja zem atklātas debess. Pēc divām nedēļām parādījās teltis, katrā nakšņo 4-5 cilvēki – telšu nav daudz, pastāvīgajā mitrumā daudz kas nepaspēj izžūt. Turklāt tā ir siltāk. Lietū ūdens pārplūdina viņu gultas vietas, nakšņot nākas sēdus.
"Divi cilvēki vienmēr dežurē pie ugunskura, uztur uguni. Ja līst, mēs neguļam – raudam un skaitām lūgšanas. Mēs esam noguruši, visi ir slimi. Daudziem ir problēmas ar kuņģi sliktā uztura dēļ. Mēs šeit esam jau divus mēnešus, daži vienkārši jūk prātā šajā bezizejā," pastāstīja Muhameds Šabeds.
Uz dzeloņstieples žūst mitri apģērba gabali, apavi, teltis. Uz oglēm silst sautētas gaļas bundža, netālu pudeles ar netīru, zaļganu ūdeni. Nelielus dzeramā ūdens krājumus atved līdzjūtīgi cilvēki un organizācijas, taču ar tiem uz ilgu laiku nepietiek. Ūdeni viņi smeļ strautā 1,5 kilometru attālumā no telšu nometnes. Cilvēki to dzer, gatavo ēdienu, stāsta, ka jau esot pieraduši. Protams, tualetes un iespējas nomazgāties nav.
Paskatieties, ka uz robežas izdzīvo migrantu grupa.