RĪGA, 15. septembris — Sputnik. Ilgi gaidītās mācības klātienē kļūst aizvien relatīvākas – aizvadītās nedēļas vidū pagaidu tālmācības Covid-19 dēļ bija ieviestas piecdesmit klasēs Rīgas skolās, tagad šis skaits jau sasniedzis simtu, vēsta Latvijas radio 4.
Jau pirmajās nedēļās Covid-19 testi ļāva reģistrēt desmitiem apstiprinošu rezultātu. Koronavīruss skāris pusi skolu Rīgā. No šīs nedēļas puse Rīgas 72. vidusskolas audzēkņu būs spiesti mācīties attālināti.
"Piektdien notika ārkārtas gadījums. Viena no mūsu skolotājām, kas nebija vakcinējusies, nepaspēja (šķiet, viņa pārslimojusi vai apmēram tā), saņēma apstiprinošu testu. Trīs dienu laikā pirms atbildes viņa paspēja novadīt stundas 24 vai 25 klasēs. Rezultātā mēs esam spiesti sūtīt karantīnā 25 klases. Skola tikai it kā sākusi darbu, bērni sanākuši, un tagad atkal gandrīz pusi skolas bijām spiesti aizsūtīt. Tā ir vēl viena mācība skolotājiem, kuri nevakcinējas," stāstīja skolas direktors Aleksandrs Anzulevičs.
Pie tam skolotājiem aizvien biežāk nākas rauties starp mācībām klātienē - tas šogad ir galvenais izglītības formāts, un tālmācībām.
Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga nožēloja, ka skolotājiem jābūt gataviem kuru katru dienu pāriet no klātienes režīma pie tālmācībām. Ir arī klases, ar kurām viņiem jāstrādā skolā, un ir klases, ar ko jāstrādā attālināti. Tas palielina slodzi, viņa uzsvēra. Pie tam jāseko, lai nebūtu mobinga masku dēļ, jāturpina sarunas ar vecākiem, ar skolēniem, ar kolēģiem, jānodod testi, toties par piemaksām nerunā ne izglītības ministre, ne finanšu ministrs, viņa atgādināja.
Rīgas 40. vidusskolas direktore Jeļena Vediščeva konstatēja: protams, ir nepatīkami, ja karantīna ieviesta visai klasei, taču tā vēl ir pusbēda. Slikti, kad gandrīz visa klase aizgājusi tālmācībās, bet daži vakcinēti audzēkņi apmeklē skolu. Galu galā mācību procesa kvalitāte krītas gan vieniem, gan otriem.
Aleksandrs Anzulevičs uzskata, ka pašreizējā pieeja mācību procesa organizācijai ir jālabo.
"Var ieviest kaut kādas noteiktas normas. Teiksim, ja klasē ir puse vakcinēto un puse spiesta aiziet karantīnā, es vēl saprotu. Skolotājam klājas smagi, taču vēl var paskaidrot, ka kāds mācās tā, kāds – citādi. Taču, ja, pieņemsim, klasē ir trīs vakcinētie, un viņiem ir tiesības apmeklēt skolu, bet pārējie nevakcinētie aiziet karantīnā, veidojas ļoti sarežģīta situācija. Proti, droši vien, vajag dot atļauju skolu direktoriem tādos gadījumos pieņemt individuālus lēmumus un sūtīt "tālmācībās" šos nedaudzos vakcinētos bērnus kopā ar pārējiem," uzskata 72. vidusskolas direktors.
Pagaidām pat klases sūtīšana karantīnā direktoram rakstiski jāsaskaņo ar mācību iestādes dibinātāju, lai arī šajā jautājumā vajadzīga operativitāte.
IZM vadītāja Anita Muižniece savā lapā Twitter paziņoja, ka šīs nedēļas sākumā pret Covid-19 vakcinēti 73% izglītības iestāžu darbinieku, ieskaitot 64% pirmskolas iestāžu darbinieku, 77% vispārējās izglītības sistēmā un 86% - augstākās izglītības sistēmā.
Apstiprinātie grozījumi epidemioloģiskās drošības pasākumu noteikumos nosaka: klātienē var mācīties vienīgi skolēni, kam ir sertifikāts par vakcināciju, pārciestu Covid-19 slimību vai negatīvu koronavīrusa testa rezultātu. Skolēnu testēšana pamatskolās un vidusskolās notiek uz valsts budžeta rēķina.
Pie tam mājmācības nav pieļaujamas 9. klasē, jo gada beigās skolēni kārto eksāmenu un mācību procesā vajadzīga pastiprināta pedagogu dalība.
Skolēnu masveida testēšana sākās 23. augustā. Laboratorijas saskārās ar lielu slodzi, tāpēc radās dažādas kļūdas: aizkavēšanās ar analīžu piegādi un rezultātu nosūtīšanu, komunikācijas kļūmes utt.
Pēc tam valdība pieņēma lēmumu testēt skolēnus reizi divās nedēļās. Skolās ieviesīs jaunu testēšanas metodi – vienlaikus pārbaudīs visu klasi, nevis 10 paraugu izlasi. Ja vienotajā paraugā būs fiksēts vīruss, tikai tad skolēnus pārbaudīs atsevišķi.