RĪGA, 14. septembris — Sputnik. Covid-19 pandēmija nesusi virkni negatīvu pārmaiņu, tomēr lielāko daļu ekspertu satrauc straujais nevienlīdzības pieaugums sabiedrībā, stāsta LSM.lv.
Lielākā daļa 2020. gada aizritēja pandēmijas apstākļos. Tomēr vispārējie dati liecina, ka ekonomiku un darba tirgu tā nav ietekmējusi tik spēcīgi, kā tika prognozēts sākuma posmā. Daudzas tautsaimniecības nozares atradušas iespējas sadzīvot ar pandēmiju un turpināt darbu.
Piemēram, Latvijā pieaugusi vidējā alga, bezdarba līmenis gan pieaudzis, taču ne strauji – pagājušā gada pavasarī un vasarā tas samazinājās, 2021. gada jūnijā sastādīja 7%, un krīzes periodā tas nav augsts.
Tomēr, pavērojot dažādu iedzīvotāju grupu nodrošinājuma līmeni, kļūst skaidrs, ka aina ir sarežģītāka. Eurostat dati rāda, ka 20% trūcīgāko eiropiešu pērn sākuši pelnīt par 10% mazāk nekā 2019. gadā. Labāk nodrošināto iedzīvotāju ienākumi kritušies mazāk, bet abiem bagātākajiem slāņiem – par nepilniem 3%.
Trūcīgo iedzīvotāju ienākumu krišanos daļēji mīkstina atbalsta pasākumi, ko valdības ieviesa pandēmijas laikā – dīkstāves pabalsti, piemaksas utt. Pēc Eurostat datiem, mājsaimniecību vidējais ienākums, neskatoties uz peļņas krišanos, salīdzinājumā ar 2019. gadu ir pieaudzis (pašā trūcīgākajā kvintilē – gandrīz par 2%). Citās grupās ienākumi auguši mazāk, tomēr pieauguši.
Saskaņā ar Latvijas CSP datiem, pērn nabadzības riskam pakļautā valsts iedzīvotāju daļa joprojām samazinājusies, līdz sasniedza 7,3%. Pašu maznodrošinātāko kvintilē iekļauti 19% iedzīvotāju.
Kāpēc tad eksperti raizējas, ja trūcīgo iedzīvotāju ienākumi sarukuši, bet kopējie ienākumi auguši, pateicoties valsts atbalstam?
Galvenais iemesls bažām – apsvērums, ka atbalsts reiz beigsies, un nav zināms, vai tas nenotiks pirms pandēmijas beigām. Vairāki ekonomisti norāda, ka ar vienu gadu pieticis, lai cilvēki pielāgotos mainīgajiem apstākļiem un ierobežojumiem.
Nav saprātīga arī to cilvēku ilgstošā "sēdēšana uz pabalstiem", par kuru darba devējiem nav zināms, vai viņi atgūsies no pandēmijas sekām, - daudz labāk būtu pārorientēt darbiniekus uz citām nozarēm, kur vērojams kadru deficīts. Piemēram, Latvijā dīkstāves pabalstus vairs neizmaksā. Par to atjaunošanu sarunas sāksies, kad atkal nāksies ierobežot uzņēmumu darbu.
Tomēr eksperti uzskata, ka paši maznodrošinātākie strādājošie var saskarties ar sāpīgu triecienu, kad tiks pārtraukti atbalsta pasākumi, ņemot vērā nodarbinātības struktūru: viņi bieži strādājuši nepilnu dienu (vai krīzes periodā atlaisti no darba) vai strādājuši saskarsmē ar cilvēkiem, viņu nodarbinātības sfēru skāruši Covid-19 dēļ ieviestie ierobežojumi. Bieži vien viņu darbu nav iespējams veikt attālināti, tātad arī inficēšanās risks ir augstāks. Savukārt vienkāršā darba darītāju aizvietošana ar tehnoloģijām (to daudzi darba devēji uzsāka pandēmijas laikā) novedīs pie bezdarba pieauguma.