RĪGA, 13. augusts - Sputnik, Jevgēņijs Ļeškovskis. Starptautiskās organizācijas Pasaules dabas fonda WWF Latvijas nodaļa jau kopš darbības pirmsākumiem Baltijas valstīs diskutē par vienu no aktuālākajām problēmām vides aizsardzības jomā reģionā – Latvijas upju ekosistēmu.
Runa ir par ūdens kvalitāti, dibena, krastu, dzīvnieku pasaules, straujteces stācokli. Divu gadu desmitu laikā fonds organizējis virkni akciju, lai piesaistītu sabiedrības uzmanību apkārtējās vides problēmu kompleksam.
Piemēram, pirms daudziem gadiem visā valstī rībēja un dārdēja akcija "Lašiem būt!" Tās ietvaros gandrīz visi republikas ekologi plecu pie pleca cīnījās, piemēram, ar mazajām HES un dambjiem – vienu galvenajiem faktoriem, kuru dēļ krītas ūdens kvalitāte, mainās un visbeidzot iznīkst ūdenstilpju fauna.
Mazās HES un dambji upēs kaitē ūdens normālam tecējumam un dzīvībai – tās ir gluži kā trombi cilvēka asinsvados, kas galu galā vienkārši nonāvē.
Pavisam nesen beidzot startēja jauns ilgtermiņa WWF projekts "Par tīrām upēm!", kam pievienojās daudzas citas vides aizsardzības organizācijas. Pat mūziķi un minerālūdens ražotāji – lai iedzīvotāji padomātu par upju saglabāšanas problēmu.
WWF pārstāve Latvijā Magda Jentgena pastāstīja Sputnik Latvija korespontentam, ka mazās HES un dambji, piemēram, pie vecām ūdensdzirnavām patiešām nodara lielu kaitējumu – tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kuru dēļ Latvijā tikai trešā daļa upju atbilst ekoloģijas normām.
Ja nebūtu HES ar dambjiem uz upēm, ūdenstilpes varētu pašas attīrīties, arī atbrīvoties no ķimikālijām, kas nonāk ūdenī no apdzīvotajām vietām un ar spēcīgiem minerālmēsliem apstrādātajiem laukiem. Daba ir parūpējusies, lai upes varētu pašas attīrīties, taču tas notiek tikai tad, kad ūdens plūst gultnē, atdziest krasta ēnā, saņem skābekli krācēs, nevis sastingst pie dambjiem un HES, pastāstīja Jentgena.
Viņa atgādināja, ka upēs mainās visa ekosistēma. Vienu augu un zivju vietā parādās citas, kas parasti sastopamas nevis vēsās, ātrās upēs, bet arī ezeros vai pat purvainos dīķos.
HES celtnieki rok krastus, izkropļo burtiski visu, arī nozāģē kokus, kam vajadzētu mest ēnu uz upes virsmas. Pie HES un dambjiem ūdens sastingst, tā temperatūra pieaug, ūdenī attīstās upēm absolūti neraksturīgi mikroorganismi, kaitīgās baktērijas un zilaļģes, tātad par ūdens tīrību vairs nav ne runas.
Mazo HES būvnieki Laitvijā parasti iznīcina krāces un ūdenskritumiņus upēs, uz tiem parasti būvē dambjus ar elektrostacijām. Tīrās upēs parasti mīt laši, foreles, ālatas, bet pēc HES būves parādās citas zivis, attīstās citi augi.
Tomēr vai patiešām problēmas upēs patiešām ir tik smagas mazo HES dēļ? Ekologi jaunā projekta ietvaros plāno savākt datus par mazo HES skaitu un izvietojumu Latvijā. Lai arī WWF pārstāvji varētu lūgt atbalstu vienam no autoritatīvākajiem latviešu ekologiem, Ornitoloģijas biedrības projektu vadītājam Rolandam Lebusam. Viņa rīcībā ir precīzi dati par mazo HES izvietojumu valstī.
Paradokss: lielākā daļa mazo HES uzbūvētas pie gleznainākajām un pat visvairāk apsargātajām Latvijas upēm. Gaujas krastos sabūvētas veselas deviņas mazās HES. Rolanda Lebusa dati ietver ziņas par to īpašniekiem. Tīras nejaušības dēļ tās pārsvarā pieder valstī valdošās partijas pārstāvjiem vai ar viņiem saistītiem uzņēmējiem. Ekologu rīcībā ir atbilstoši pierādījumi.
Bez tam, pēc Magdas Jentgenas vārdiem, ūdens kvalitāte upēs krītas arī tāpēc, ka tajās nonāk minerālmēsli no laukiem, it īpaši Zemgalē, kur ir lielākās lauksaimnieciski apstrādājamās platības.
Skumja situācija ir arī Kurzemē, kur, no vienas puses, ir daudz lauku, kuros gadu pēc gada nonāk ārkārtīgi spēcīga ķīmija, no otras puses – Lietuva, kur pesticīdi, herbicīdi un cita agresīva ķīmija ir dzīves norma. Lietuviešu dēļ bojā iet arī viena no lielākajām Latvijas upēm – Lielupe, kas parādās Mūsas un Mēmeles satekas vietā pie Bauskas.
Bet Mēmele ved pa kaimiņvalsti – Lietuvu, kur tās ūdeni pamatīgi saindē lauki.